Leiškalns: Reformu partijas darbību vērtēju kā pretvalstisku

Saruna ar Latvijas ostu asociācijas izpilddirektoru Kārli Leiškalnu.

– Pēdējos gados aktivizējusies vēlme reformēt ostu pārvaldības modeli. Kas, jūsuprāt, ir šīs vēlmes pamatā? Vai ostas strādā slikti un

tāpēc jāmaina pārvaldes modelis, vai ir citi iemesli?

– Neapšaubāmi citi iemesli, jo tie cilvēki, kuri visvairāk grib ostu sistēmu reformēt, vismazāk kaut ko saprot no ostu pārvaldes uzbūves, būtības un sūtības. Sūtība ir viena – nodrošināt konkrētās teritorijas ekonomisko attīstību. Klausoties šo cilvēku uzstāšanos, esmu secinājis, ka viņi nesaprot ostu pārvaldes uzdevumus. Kāpēc viņi grib par katru cenu kaut ko «reformēt», man ir grūti saprast. Varbūt tas ir naids pret kādām konkrētām personām, teiksim, Lembergu vai Loginovu. Iespējams, tās ir mantiskas intereses, par ko liek domāt tā sauktās Amerikas tirdzniecības palātas paziņojums par ostu pārvēršanu kapitālsabiedrībās un tūlītēju akciju izsolīšanu starptautiskajās biržās.

– Kas tā ir par organizāciju, un ko tā pārstāv?

– Godīgi sakot, nezinu, un man šķiet, ka neviens nezina. Esmu tikai iepazinies ar dažu tās darboņu rakstīto vai sapulcēs pausto. Vienmēr, tiklīdz kaut kur izvirzās jautājums par ostām, šīs organizācijas pārstāvji ir klāt un sāk dot padomus par lietām, no kurām, kā esmu novērojis, viņi nekā nesaprot.

– Varbūt aiz viņiem stāv kādi citi spēlētāji?

– Pieņemu, ka stāv tie, kuriem ir nopietna interese privatizēt Latvijas ostas un kādos piecos gados izsmelt tās resursus. Ilgāk tāda sistēma nevar strādāt. Pēc šādas shēmas notika Igaunijas dzelzceļa privatizācija. Ātri privatizēja par ļoti lētu naudu, nolietoja infrastruktūru un pārdeva valstij atpakaļ jau par dārgu naudu. Šī ir viena no versijām, kāpēc ir šī interese. Tiklīdz sākas kāda jezga ap ostām, tā priekšgalā ir Reformu partija, piedāvā visdažādākos variantus, ko ar ostām darīt. Tagad izvirzīts priekšlikums uzlikt ostām nodokli. Proti, valsts pārvaldes iestādes apgrozāmos līdzekļus pārcelt uz valsts budžetu. Būtībā tas ir līdzīgs priekšlikums iepriekšējam, jo bankas tāpat kredītus ostām nedod. Pret šiem kredītiem ir ieķīlāti ostas īpašumi, un, pasliktinot ostu finansiālās iespējas, tādā naudas atgūšanas ceļā var šos īpašumus iegūt. Atkal par lētu naudu.

– Bieži vien šī nodokļa ieviešanu argumentē ar to, ka Tallinas osta valsts budžetā ieskaita ap 40 miljoniem eiro gadā, kamēr Latvijas ostas neieskaitot neko. Kā varat atspēkot šo argumentu?

– Tas ir pilnīgs blefs. Ja Latvijas ostas būtu tādā situācijā, kādā bija Tallinas osta deviņdesmito gadu sākumā, tad Latvijas ostas tajā laikā automātiski kļūtu par kapitālsabiedrībām un, nedod dievs, līdz šim laikam jau būtu privatizētas. Tallinas osta bija lieliski izbūvēta osta ar izcilu infrastruktūru jau krievu laikā. Tur, es runāju par pasažieru ostu, tika būvēti arvien jauni termināļi. Tallinas ostas gadā apkalpo 7247 kuģus, no kuriem pāri par pieciem tūkstošiem ir pasažieru prāmji uz Stokholmu un galvenokārt uz Helsinkiem. Latvijas ostas nekad nevarēs apkalpot tādu pasažieru prāmju skaitu, jo nav mums otras galvaspilsētas 80 km attālumā, uz kuru var aizbraukt pusotras stundas laikā. Tādas iespējas Latvijas ostām nav. Tallinas osta iekasē pasažieru maksas, tirgo elektrību (no elektrības tirdzniecības iegūst ap 9 miljoniem eiro gadā). Tallinas ostas atrodas tieši jūrā, kurā nav smilšaina gultne, kā tas ir pie mums. Līdz ar to tur nevajag uzturēt kuģu ceļus, nevajag veikt padziļinājumus un attīrīšanu no smiltīm, kas maksā daudzus desmitus miljonu. Tallinas osta kravas ir pazaudējusi, bet, būdama monopolists jūras pasažieru pārvadājumos, par kravu pārvadājumiem īpaši nerūpējas, jo pasažieru pārvadājumu bizness viņiem paliks uz laiku laikiem. Līdzīgi ir ar Klaipēdas ostu, kurā 80% pārvadājumu veido vietējās kravas. Tranzīts viņiem ir tikai ap 20%, kurus zaudējot viņi neaizies postā. Latvijas gadījumā ir tieši otrādi – vairāk nekā 80% ir tranzīta kravas, pārsvarā Krievijas un, kā mēs saucam, NVS valstu kravas. Ja Latvijai iet secen tranzītkravas, ko, šķiet, grib panākt Reformu partija (RP), tad Latvijas ostas vienkārši sabrūk, sev līdzi aizvelkot Latvijas dzelzceļu un autopārvadātāju biznesu. Tas ir kā āmen baznīcā. To tikai nesaprot ekonomikas ministrs, lai gan nozares [satiksmes] ministrs viņam to stāsta un atgādina katru dienu, tāpat kā ostu uzņēmēji, asociācijas, Pašvaldību savienība un pat arodbiedrības. Visi kategoriski noraida RP priekšlikumus, bet viņi tik stūrgalvīgi dzen savu līniju. RP un Amerikas tirdzniecības palāta ir vienīgie, kas saka – to mums vajag, tā mēs darīsim un no tām ostām pagrābsim.

– Ostām, īpaši Rīgas brīvostai, tiek pārmesta izšķērdība.

– Pie izšķērdēšanas tiek pieskaitīta gultņu padziļināšana...

– Par gultņu padziļināšanu mēs nerunājam. Tiek runāts par dārgu automobiļu iepirkšanu, par sponsorēšanu, koncertu rīkošanu...

– Tiek pirkti automobiļi, kas daudz ne ar ko neatšķiras no tiem, kādus lieto citas mūsu valsts iestādes – ministrijas, Saeima un citas. Automobiļi kā automobiļi. Cits ir dārgāks, cits lētāks, un automobiļu kopējās izmaksas nekādi neietekmē ostas kopējās izmaksas. Jā, tiek organizēti ostas un pilsētas svētki, tiek izvietotas reklāmas un spodrināts ostu tēls, bet tāda ir ES nostādne. ES uzstādījums ir tāds, ka ostām jākomunicē ar sabiedrību un jāspodrina tās tēls sabiedrībā, kur tā atrodas, jo visā pasaulē pret ostām ir milzum daudz aizspriedumu un samērā noraidoša attieksme. Jāatzīmē, ka pati valdība prasīja ostām un Latvijas dzelzceļam samaksāt 2 miljonus latu par to gaisa pūšamo Šanhajas izstādē, uzskatot, ka tā tiks spodrināts gan Latvijas, gan ostu tēls.

– Pirms ostu nodevas izgudrošanas bija mēģinājums mainīt valsts un pašvaldību attiecības ostas pārvaldē un reformēt visu ostu pārvaldības sistēmu. Tika pat pasūtīts Pasaules Bankas pētījums, uz kuru visi mēģina atsaukties.

– Nezinu, kā tas Pasaules Bankas pētījums beigsies, bet jau tagad pieejamais starpziņojums bija pašķidrs, lai neteiktu vairāk. Katrā ziņā grūti saprast, par ko iztērēti pusmiljons dolāru. Tajā pašā laikā Latvijas ostu asociācija pasūtīs līdzīgu Latvijas ostu pārvaldības modeļa pētījumu mūsu pašu zinātniekiem par daudz, daudz mazāku summu. Šajā pētījumā Latvijas ostu darbs un pārvaldes modelis tiks salīdzināts ar citām pasaules ostām. Jau tagad bez jebkāda pētījuma zināms, ka lielākā daļa Eiropas ostu piekrīt pašvaldībām. Tas ir to pašvaldību darba lauks, kuru teritorijā osta atrodas. Latvijā, rakstot likumu par ostām, visi saprata, ka ostu darbu ļoti ietekmē ministriju darbs, parlamenta darbs, tāpēc vienojās par paritātes modeli. Agrāk bija 5 pret 5, tagad ir četri valdības pārstāvji un četri pašvaldības pārstāvji un lēmumu var pieņemt ar vismaz piecām balsīm. Turklāt šiem ostu valdes locekļiem, vienalga no kuras puses tie nāk, ir jāpārstāv ostas intereses valdībā vai pašvaldībā, nevis otrādi. Šobrīd Reformu partijas pārstāvji darbojas pilnīgi pretējā virzienā, lai gan manā pieredzē vēl neviens lēmums nav bijis nobloķēts.

– Kā vērtējat esošo pārvaldes modeli?

– Tas ir labākais iespējamais modelis, un līdz šim tas ir darbojies izcili. Ir bijuši daži pārtraukumi, kad savulaik [premjers] Repšes kungs sāka ostu lietās jaukties un atsauca valsts pārstāvjus no Rīgas brīvostas pārvaldes. Toreiz dažus mēnešus Rīgas brīvostas pārvalde nebija spējīga pieņemt lēmumus, kas tūlīt atsaucās uz kravu apriti. Kopumā runājot, neesmu pamanījis lielu konfrontāciju starp valdes locekļiem, īpaši starp tiem, kas saprot ostu darbības nozīmību. Starp tiem, kas saprot, ka ostu sūtība ir uzturēt infrastruktūru, nevis pelnīt. Tieši infrastruktūra ļauj ostās darboties biznesam, kas katru gadu ekonomikai piesaista aptuveni miljardu dolāru, no kuriem tiešos vai netiešos nodokļos ienāk ap pusmiljardu.

Ir jāsaprot, ka pārvalde un infrastruktūra nav domāta peļņai. Tā ir domāta, lai nodrošinātu tos, kas pelna un ienes budžetā naudu. Desmit latu par katru pārkrauto tonnu saņem valsts, turklāt, un tas ir ļoti svarīgi, tas ir pakalpojumu eksports. Visa nauda, kas ienāk, ir no ārienes nākoša nauda. Tas ir tik būtisks pakalpojumu eksports, ka ar to spēlēties nedrīkst. Pagājušajā mēnesī Latvijas ostas ir zaudējušas ap 20% kravu. Puse no šiem zaudējumiem var tikt norakstīti uz objektīviem iemesliem, bet otra puse uz uzsākto jezgu ap Latvijas ostām.

– Kādi ir šie objektīvie iemesli?

– Tā ir krītošā tirgus konjunktūra un Krievijas ostu attīstība. Ustjlugas osta krauj 100 miljonus tonnu, bet pirms trim gadiem nebija šādas ostas. Resursu apjoms, ko Krievija iegūst, tikpat kā nemainās. Naftu tā iegūst ap 500 miljoniem tonnu, ogles ap 350 miljoniem tonnu, un naftas patēriņš Krievijas iekšējā tirgū pieaug. Tā kā Krievija ļoti mērķtiecīgi attīsta savas ostas, mums atliek būt klusiem kā pelītēm un aģentiem jācīnās par katru kravu, lai būtu vēlme tās pārkraut caur mūsu ostām. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Krievijas visaugstākajās aprindās saka – cik ilgi mēs cietīsim, ka miljards dolāru no Krievijas aiziet uz ne pārāk draudzīgām valstīm?

– Jūs teicāt, ka puse no zaudētajām kravām ir sekas jezgai ap Latvijas ostām. Cik lieli ir tiešie zaudējumi naudas izteiksmē šo spēlīšu dēļ?

– Kopumā mēs par to samaksāsim ap 200 miljoniem latu, bet Latvijas valsts budžets neiegūs ap 70–80 miljoniem latu. Precīzi nepateikšu, jo to nav viegli aprēķināt. Tāpat es to nevar apgalvot, bet varu tikai pieņemt, jo ostas tāpat kā politiķus un bankas var nosist ar avīzi. Šī jezga ostām ir ārkārtīgi nepatīkama, jo tā paaugstina arī bankās ņemamās naudas cenu augstāku procentu veidā.

– Vai šajā kontekstā varam Reformu partijas darbību vērtēt kā pretvalstisku?

– Es to tieši tā arī vērtēju. Varbūt viņi paši to tā nevērtē, bet esmu noklausījies vairākas Ekonomikas ministrijas prezentācijas un varu teikt, ka viņi bez jebkādas kompetences, bez sagatavotiem un izanalizētiem likumprojektiem ar visu bardzību ir vērsušies pret Latvijas ekonomikas pamatu pamatiem, kas ir tranzīta bizness. Viņi uztraucas, ka Aldaris pārceļ ražotni ar dažām pudelēm, bet tieši tranzīta bizness ir Latvijas ekonomikas stūrakmens. Tas nodrošina arī banku darbību un eļļo visu mūsu tautsaimniecību. Ekonomikas ministrijas nostāju nevaru saprast. Viņi centās iegūt Pasaules Bankas ekspertu atbalstu ostu nodevu ieviešanai, bet es pats redzēju epasta saraksti, kur eksperti šo ideju novērtē kā absolutely wrong (pilnīgi aplamu). Latviski tas nozīmē – pilnīgs idiotisms. Tas tikai un vienīgi samazina ostu konkurētspēju. Ļoti precīzi par šo tēmu pateica Tālis Linkaitis – ja ostām parādās finanšu pārpalikums, tad tas nav jānoslauc, bet valdēm jāpieņem lēmums samazināt tarifus, tādējādi palielinot ostu konkurētspēju. Tie ieņēmumi valsts budžetā, ko ar kravu pieaugumu var dot konkurētspējīga osta, simtiem reižu pārsniedz to summu, kuru viņi grib izkampt no ostām ar šīm nodevām.

– Vai šie zaudētie miljoni nav tā summa, kuru Latvijas valsts ir samaksājusi par to Zatlera kunga rīkojumu, kuru daudzi vērtē kā valsts apvērsumu?

– Protams. Lai cik man būtu siltas attiecības ar Zatlera kungu, rīkojums Nr.2 radīja valstī haosu un turpina to pastiprināt.

– Vai šī haosa radītos zaudējumus var izmērīt naudas izteiksmē?

– Protams, ka var. Tāpat kā okupācijas nodarītos zaudējumus, lai cik gadu jau būtu pagājuši. Arī šos zaudējumus varēs aprēķināt. Kaut vai tādēļ, lai nākamo reizi, kad kādam kaut kas tāds ienāktu prātā, viņš pirms tam labi padomātu. Ja atgriežamies pie ostu nodevām, tad esmu apstulbis, ka ekonomikas ministrs nav analizējis situāciju un pieļauj šādu situāciju. Viņš rīkojas kā cirka mākslinieks. Vispirms izvirzīja vienu veidu, kā aplikt ostas ar nodokli, pat ne ar nodokli, bet kā aplikt valsts pārvaldes iestādi ar kontribūcijām, bet pēc divu mēnešu diskusijas, saprotot, ka ir pilnīgā strupceļā, kā iluzionists saka – ja jums nepatīk no cilindra izvilktais melnais trusis, tad es izvilkšu baltu trusi, kas pēc būtības ir viens un tas pats. Tikai krāsa atšķiras, bet posts, ko tie nodara, ir pilnīgi vienāds. Es ārkārtīgi brīnos. Tā ir tāda kā apmātība. Ja tā ir apmātība. Lai gan ir pilnīgi vienalga, ar kādiem iemesliem šī cilvēku grupa nodara kaitējumu. Vai aiz muļķības, vai citiem iemesliem. Ja viņu darbība rezultēsies ar kādiem konkrētiem Saeimas koalīcijas lēmumiem, tad viņu darbības kaitējumu tuvāko trīs četru gadu laikā mēs izmērīsim. Protams, šī lēmuma sekas nebūs manāmas nākamajā dienā un ostas jau neaizvērsies. Ostas sāks buksēt, un tām līdzi Latvijas dzelzceļš, kurš apkalpo kravas, kas nāk no ostām. LDz jau arī nebankrotēs, bet gan kļūs par valsts iestādi, kas tiks uzturēta no valsts budžeta. Žēl, ka ir cilvēki, kuri neiedziļinās, atnāk uz brīvostas pārvaldi, meklē tajā utis un, tiklīdz kādu atrod, tā skaļi to spiež, izgaršojot un bļaujot. Ne tāpēc man sāp sirds, ka esmu ostu asociācijas izpilddirektors ar 500 latu algu, bet gan tāpēc, ka redzu, ko viņi grib izdarīt.