Aprīlī – aukstas naktis, salnas un sniegs
Ziema – gara, pavasaris – auksts, vasara – sausa. Un nākamā ziema – barga. Tāda ir laikaziņa Viļa Bukša kompaktā prognoze turpmākajam gadam. Bet nevajag nokārt degunu, jo daba visu kompensē.
Ieilgušais pavasaris turpinās ar neierasti aukstu, toties dikti saulainu martu. V. Bukšam prieku sagādā ļoti saldās kļavu sulas viņa dzīvesvietā Viļakas pusē. Arī tāds var būt saltā marta ieguvums.
Lieldienas varētu būt siltākas, sals mazināsies, bet turpināsies. V. Bukšs nosmej, ka vēl pēc Lieldienām dažviet varēšot kāpt uz slēpēm. Līdzīgu laiku sola arī meteorologi. Pēc viņu prognozes, šonedēļ gaidāms gan atkusnis, gan slapjš sniegs un joprojām ziemīgs laiks.
Līdzīgs marts bijis 2005., 1996., 1987. gadā, atceras laikazinis. 1996. un 1987. gadā aprīļa sākumā cilvēki pat slēpojuši, bet dienas vidū saulītē varējis mierīgi sauļoties. Daba ļāvusi izbaudīt gan vasaras sauli, gan ziemas vēsumu. Viņš pieļauj, ka šogad varētu būt līdzīgi – līdz 7. aprīlim, vecajai Māras dienai, vēl varēs paslēpot.
Lai prognozētu, kāda būs vasara, V. Bukšs īpaši pieskata divus datumus mēneša beigās – 22. un 25. martu. Viņš atgādina senāku novērojumu – ja 22. marta naktī sals, tad vēl 40 naktis būs sals. Diemžēl 22. marta nakts bija neganti vēsa, tātad līdz pat Jurģiem gaidāmas salnas un dzestrs laiks.
Ja marts ir auksts, tad vasara kopumā būs sausa. Laikazinis izstaigājis mežu un noskatījis, ka sniegs ap koku stumbriem veido gredzenus. Vēl viens apstiprinājums sausai un ne pārāk karstai vasarai. Ja sniegs būtu pieputināts cieši klāt kokiem, tad vasara būtu slapja.
Ko sola Māras diena, 25. marts? Tautas ticējumi brīdina: ja vēl deviņas vai 14 dienas pirms Māras dienas ir ragavu ceļš, tad arī deviņas vai 14 dienas pēc tam būs ragavu ceļš. Ja Māras diena ir nokrišņiem bagāta, tad gaidāms lietains jūlijs. Un, ja Māras dienā iepūš auksti vēji, tie pūtīs vēl sešas nedēļas.
Zemnieki sāk satraukties par ziemājiem, jo dienā saulīte patīkami silda, bet naktis ir aukstas kā saldētavā. Ziemāji sāk mosties un asnot, bet zem sniega kārtas tiem grūti izlauzties virspusē. Sējumi var izsust. Meteorologi informē, ka jūras piekrastē sniegs ir nokusis, bet Latvijas austrumos zemi klāj 40–50 centimetrus bieza sniega kārta.
«Protams, jārēķinās, ka pavasara darbi sāksies vēlāk. Vītolu pūpoli ir tuvāk galotnēm, tas nozīmē, ka agra sēja būs labvēlīgāka, kamēr mitrums vēl turas. Tikko sals beigsies, jāsēj. Aprīļa beigās zemes darbi ritēs pilnā sparā,» mierina V. Bukšs. Viņš saka – tiklīdz kļūs siltāk, uz laukiem sniegs pazudīs divās trijās dienās, un tas var kust pat ļoti strauji. Tāpēc knosīties nevajag, uzreiz pie darba!
V. Bukšs vērtē, ka šāds marts nav nekas ekstremāls. Cilvēka atmiņa esot īsa, mēs vairs neatceramies to, ka martā viss plaucis un ziedējis un bijuši gadi, kad līči aizsaluši. Tiesa, pustuksnešos un stepēs notiekot kas interesants, tur pavasaris kā gadalaiks gandrīz izzūd. Latvijā toties skarbs marts ir cikliska parādība.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati liecina, ka šogad marts bijis aukstāks. Lielākoties vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir bijusi četrus līdz astoņus grādus zem normas. Marta otrā dekāde bijusi aukstākā pēdējos 50 gados. Par 1,4 grādiem aukstāka nekā šogad marta pirmā puse bijusi 2005. gadā, bet visaukstākais laiks no 1. marta līdz 18. martam ir bijis 1942. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bijusi mīnus 12,2 grādi.
V. Bukšs pavisam neiepriecinoši piebilst: «Rādās, ka nākamā ziema gan varētu būt stingra.