Hipotekārā kredīta saņemšanai dzīvokļa vai mājas iegādei tagad bankas prasa īpašuma ilgtspējas izvērtējumu, un, kā lēš nozares speciālisti, tas sadārdzinās nekustamā īpašuma vērtējuma pakalpojuma cenu, - šovakar vēsta 360TV Ziņas.
Tas nav Latvijas komercbanku untums, bet gan Eiropas Centrālās bankas prasība. Nekustamā īpašuma vērtētājiem tagad ir papildus jāiekļauj plūdu, aukstuma, vētru, spēcīgu nokrišņu, nogruvuma, krasta erozijas un citi riski. Tostarp jālauza galva, kā šīs sekas izpaustos ilgtermiņā, pat pēc 100 gadiem. Esot arī prasība izvērtēt apbūves ilgtspēju un energoefektivitāti.
Vilibalds Egle, “Latio” nekustamo īpašumu vērtēšanas speciālists apstiprina: “Jā, vērtēšanas pakalpojums viennozīmīgi sadārdzināsies, jo tas prasīs no vērtētāja vairāk laika pie apsekošanas, lai izpētītu tās prasības, kas mums ir no bankām.”
“Jā, klimata fizisko risku novērtēšana kļūst jau par standarta praksi, ko finansētāji ievieš savā risku pārvaldībā, piešķirot finansējumu nekustamā īpašuma objektiem,” atklāj Nora Pastore, Finanšu nozares asociācijas pārstāve. Esot svarīgi apzināties, kā klimata riski var ietekmēt nekustamā īpašuma vērtību. Visbūtiskākie Latvijā esot tieši plūdu riski.
Nekustamo īpašumu nozares eksperti jauno prasību sauc daļēji par absurdu. “Pēc atrašanās vietas ir skaidrs, kur nebūs plūdu risku ne desmit, ne simts gados,” pārliecināts ir Vilibalds Egle. Tikmēr Finanšu nozares asociācijas pārstāve Nora Pastore akcentē, ka īpašuma vērtējumā jāiekļauj klimata riski, lai tas, kurš iegādājas māju vai dzīvokli, ir informēts, kādi riski pastāv vai nepastāv. Ilgtspējas vērtējumu 100 gadu periodā vajagot pat, piemēram, divistabu dzīvoklim daudzdzīvokļu namā Purvciemā 9. stāvā, jo, piešķirot aizdevumu, esot jāpārliecinās, vai māja nav uzbūvēta vietā, kur ir plūdu risks.
“Ja šie riski iestājas, finansiāla ietekme viennozīmīgi būs. Apdrošināšana, visticamāk, būs dārgāka, ja šie riski ir iespējami šajā teritorijā,” atklāj Pastore.
Par dokumentu izskatīšanu bankas gan prasot salīdzinoši lielu samaksu, pat 5 līdz 10 reizes vairāk nekā esot samaksa par īpašuma vērtēšanu, teic Vilis Žuromskis, Latvijas īpašumu vērtētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Samaksāsiet atlīdzību bankai par dokumentu izskatīšanu, jums pateiks - paldies, bet mēs Jums tomēr nevarēsim palīdzēt!”
Nekustamo īpašumu vērtētāji gan uzskata, ka bankas prasot pārāk daudz formālu un dažkārt lieku faktoru izvērtējumu, piemēram, plūdu karti īpašumam, kas atrodas vietā, kur nekad plūdi nav bijuši. Īpašumu vērtētāji tuvākajā laikā sastādīšot savas minimālas prasības, kuras, viņuprāt, varētu iekļaut vērtējumu atskaitēs atsevišķiem īpašuma veidiem un tās tuvākajā laikā darīs zināmas banku pārstāvjiem. Cer, ka izdosies panākt izmaiņas, lai īpašuma vērtētajiem nav lieki jātērē laiks, bet klientiem nauda par pakalpojumu.