Ķīlis nolēmis publiskot visus sākotnējos datus par vērtētajām studiju programmām

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka datiem studiju programmu izvērtējumā jābūt publiskiem, tādēļ pieņēmis lēmumu publiskot visus sākotnējos datus par vērtētajām studiju programmām, aģentūru LETA informēja izglītības un zinātnes ministra padomnieks Reinis Tukišs.

"Lai padarītu iespējami caurspīdīgu un ikvienam interesentam pieejamu IZM pārvērtējuma metodoloģiju un datus, kuros balstīts vērtējums, esmu pieņēmis lēmumu publiskot visus sākotnējos datus par vērtētajām studiju programmām," paziņojumā presei norāda Ķīlis.

Ministrs gan uzsver, ka par pašu savākto datu kvalitāti pilnībā atbild Augstākās izglītības padome (AIP), kurai vairākkārt tika lūgts datus precizēt, bet IZM kā izvērtējuma pasūtītāja ir īstenojusi savas tiesības veikt datu sekundāro analīzi.

IZM cerot, ka datu pilnīga publiskošana ļaus interesentiem veikt padziļinātu augstākās izglītības kvalitātes analīzi arī citos virzienos.

Ministrs akcentē, ka izvērtējums uzrāda, ka Latvijā ir gandrīz 400 konkurētspējīgu studiju programmu, un tās ir pelnījušas lielāku budžeta finansējumu. Savukārt nekvalitatīvajām studiju programmām turpmāk nav jāsaņem valsts budžeta līdzekļi. "Apzinos, ka šādas izmaiņas dažkārt var nebūt patīkamas atsevišķām augstskolām, kas varētu zaudēt ievērojamus budžeta līdzekļus. Šī iemesla dēļ paredzama plaša diskusija par publicēto izvērtējumu, kā arī mēģinājumi to diskreditēt un apšaubīt," sacīja Ķīlis

Viņš akcentē, ka Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātajam Latvijas augstskolu studiju programmu izvērtējumam par pamatu izmantoti Augstākās izglītības padomes savāktie un apkopotie kvantitatīvie dati. Tā mērķis ir palīdzēt veidot augstākās izglītības politiku Latvijā, tai skaitā nodrošināt budžeta finansējuma saprātīgāku izlietojumu.

Tukišs informēja, ka dati ar AIP ekspertu sniegtajiem studiju programmu vērtējumiem 62 kritērijos un kritēriju atšifrējums un metodoloģijas paskaidrojums jau šodien būs pieejami ministrijas mājaslapā.

Jau vēstīts, ka ka IZM piedāvā nepiešķirt valsts finansējumu 19,4% jeb 162 augstākās izglītības studiju programmām, kurām trūkst kvalitātes. Pabeidzot vērtēt augstskolu programmu kvalitāti un salīdzinot šo vērtējumu ar Augstākās izglītības padomes (AIP) veikumu, ministrija secinājusi, ka 581 jeb 69,5% studiju programmu var turpināt finansēt no valsts budžeta, bet 93 studiju programmās nepieciešams veikt papildu analīzi.

Tieši vēlme izvērtēt finansējuma sadalījumu bija viens no motīviem, kāpēc tika veikta AIP vērtējuma pārvērtēšana.

IZM, striktāk pārvērtējot AIP ekspertu sniegto vērtējumu par augstskolu studiju programmu kvalitāti, par nekvalitatīvām jeb programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska, atzinusi 183 jeb 22% studiju programmu. AIP studiju programmu sadalījumā pa grupām par nekvalitatīvām tika atzītas vien 55 studiju programmas. Ministrija, izvērtējot 836 studiju programmas, par kvalitatīvām atzinusi 46% no kopējā programmu skaita jeb 389 studiju programmas, bet par tādām, kurās ir vērojamas problēmas un nepieciešami uzlabojumi, atzītas 264 jeb 32% studiju programmu.

AIP sadalījumā kvalitatīvākajā grupā tika iekļautas 589 studiju programmas, otrajā - 210 programmas, kurām nepieciešami uzlabojumi, bet trešajā grupā kā nekvalitatīvas tika novērtētas 55 studiju programmas. IZM vērtējumā studiju programmu vērtējums salīdzinājumā ar AIP vērtējumu paaugstinājies tikai 43 gadījumos, bet samazinājies 334 gadījumos. 459 gadījumos tas ir palicis nemainīgs.

Būtiskākās atšķirības starp izvērtējumiem vērojamas studiju programmu grupā "Māksla", kur no iepriekš par kvalitatīvām un ilgtspējīgām atzītajām 16 studiju programmām ministrijas vērtējumā augstākajā grupā iekļuvušas tikai trīs, bet 11 pieskaitītas tām studiju programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska. Arī virzienā "Transporta pakalpojumi" ministrija visas studiju programmas atzinusi par nekvalitatīvām.