Lai gan vētras radītie bojājumi ir visnotaļ niecīgi un glābšanas dienesti būtiskus izsaukumus nav saņēmuši, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) brīdina, ka šī nedēļa vēl nesīs lietavas un pērkona negaisus.
LVĢMC pārstāve Tamāra Ivanova Neatkarīgai stāsta, ka vētra, kas plosījās no pirmdienas uz otrdienas nakti, nav uzrādījusi vēja brāzmu rekordu, jūras piekrastē sasniedzot vien 13m/s, taču arī turpmākā nedēļa solās būt vēsa un daudzviet iespējams gan pērkona negaiss, gan spēcīgas lietusgāzes.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Inga Vetere stāsta, ka, kaut arī negaiss un zibeņošana bijusi iespaidīga, būtisku neiegadījumu, izsaukumu VUGD nav saņēmuši. „Vakarnakt kopumā Rīga saņemti 11 izsaukumi, saistībā ar nolauztiem zariem uz braucamās daļas. Tika saņemts izsaukums arī uz Jūrmalu, kur uz vieglās mašīnas, vētras laikā, uzkritis koks, taču auto vadītājs tobrīd mašīnā nav atradies un dzīvībai briesmas nedraudēja. Aizputes novadā uz kādas dzīvojamās mājas vētras laikā uzkritis koks, taču, kad VUGD glābēji ieradušies izsaukuma vietā, mājas saimnieki jau paspējuši koku nocelt no mājas jumta.”
Negaisa laikā pastiprinājušās ari lietusgāzes un Aizputes novadā applūdusi, kāda dzīvojamā māja. Jāteic, ka sava daļa vainas jāuzņemas bebram, kurš, izveidojot dambi, nosprostojis ūdens noteci.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Inga Vītola skaidro, ka vakardienas negaisa laikā izsaukumi, piemēram, saistība ar krītošiem zariem vai zibens spērieniem, nav saņemti. „Negaiss pieņēmās spēkā ap pulksten desmitiem, parasti ap šo laiku cilvēki ir mājās un risks gūt traumas un minimāls.”
Lai gan vētras postījumi ir nelieli un arī cietušo skaits nav palielinājies, šajā vasara vētras paņēmusi divu cilvēku dzīvības. Kā liecina NMPD dati, Kurzemē dzīvību zaudēja sešus gadus vecs zēns, kurš vētras laikā atradās fermā, kad tai tika norauts jumts, - vēja nests šīferis trāpīja zēnam pa galvu. Rīgā dzīvību zaudēja 70 gadus veca sieviete, kurai uz galvas uzkrita koka zars, taču Rīgā kāds 53 gadus vecs vīrietis guvis zibens triecienu - vīrietis vētras laikā stāvējis pie atvērta loga un runājis pa telefonu. Mediķu ierašanās brīdī vīrietis bijis pie samaņas un briesmas viņa dzīvībai nav draudējušas.
Ieteikumi negaisa laikā
VUGD norāda, ka, negaisa laikā bez īpašas vajadzības neiet ārpus telpām, aizvērt logus, durvis, dūmvadu aizvērtņus, kā arī parūpēties, lai telpās nebūtu caurvēja, ar to telpā var iekļūt lodveida zibens. Nekurināt plīti vai krāsni, jo dūmi vada elektrību un pieaug risks, ka ēkā var iespert zibens. Turēties tālāk no elektroinstalācijām, antenām, logiem, durvīm. Turēties tālāk no ēkas ārējās sienas, ja laukā pie tās aug koks. Ja zibens trāpīs kokā, daļa lādiņa var tikt novadīta uz ēku. Sevišķi bīstams zibens ir klajā laukā. Atrast ēku, kur patverties. Ja nav iespējams patverties ēkā, neizmantot nelielus šķūņus vai atsevišķi augošus kokus. Atvienot radio un televizoru no elektriskā tīkla. Neizmantot sadzīves elektrotehniku un tālruni. Nepalikt atklātās augstienēs, blakus metāla vai metāla stiepļu žogam un zibensnovedējam. Ja klajā laukā nav, kur patverties, nogulties zemē. Ja iespējams, izvēlēties sausu, smilšainu grunti, pēc iespējas tālāk no ūdenskrātuvēm. Piemērots patvērums ir biezs mežs bez atsevišķiem augstiem kokiem. Neslēpties zem augstiem, atsevišķi augošiem kokiem — ozoliem, priedēm, liepām, it sevišķi, ja to stumbru jau bojājis zibens. Pastāv risks, ka zibens var trāpīt kokā vēlreiz. Negaisa laikā nedrīkst atrasties uz ezera vai citas ūdenskrātuves, peldēties, makšķerēt. Jāattālinās no ūdenskrātuves drošā attālumā. Kalnos turēties tālāk no virsotnēm un augstām klinšu smailēm. Censties nokļūt līdz kalna pakājei. Metāla priekšmetus — alpīnistu uzkabi, cērtes, katlus, ielikt mugursomā un novietot 20–30 metru attālumā no pašu atrašanās vietas.