Šogad jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija plus 18,2 grādi, līdz ar to karstuma ziņā šā gada jūlijs atpaliek no iepriekšējo divu gadu jūlijiem. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija liecina, ka šā gada jūlijs bijis 1,2 grādus siltāks par ilggadīgo normu, ilggadīgajā datu rindā ierindojoties siltāko jūlija mēnešu 20.vietā.
Salīdzinot ar citiem 21.gadsimta vasaras vidus mēnešiem, šā gada jūlijs ir ierindojies datu rindas vidusdaļā. Ļoti silts laiks Latvijā jūlijā bija divus iepriekšējos gadus, kas arī bijuši vissiltākie jūliji Latvijā gan 21.gadsimtā, gan pēdējos 90 gados.
Šogad jūlija vidējā gaisa temperatūra no 2011.gada jūlija atpaliek par 1,6 grādiem, bet no 2010.gada - par 3,3 grādiem.
Savukārt jūlija nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 99 milimetri jeb 126% no ilggadīgās normas ar teritoriālajām svārstībām no 80% līdz 90% no normas Alūksnes un Vidzemes augstienēs līdz divām mēneša normām līdzvērtīgam nokrišņu daudzumam Kolkā. Tādējādi šā gada jūlijs ilggadīgo datu rindā ierindojās mitrāko vasaras vidus mēnešu 32.vietā.
Tāpat kā mēneša vidējā gaisa temperatūra, arī mēneša nokrišņu daudzums šā gada jūliju ir ierindojis 21.gadsimta jūliju datu rindas vidusdaļā. Par 20 milimetriem lielāks jūlija nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija pērn - 2011.gadā. Pagājušā gada jūlijs ir 21.gadsimtā ar nokrišņiem visbagātākais un sestais mitrākais jūlijs pēdējos 90 gados.
Aizvadītajā mēnesī visintensīvākās lietusgāzes bija 20.jūlijā. Nokrišņu daudzums šai diennaktī bija vietām ne tikai liels, bet arī teritoriāli kontrastains. Piemēram, Skrīveros tas sasniedza 53 milimetrus, kas ir gandrīz divas trešdaļas no mēneša nokrišņu normas un bija lielākais nokrišņu daudzums diennaktī šai mēnesī, bet Ogres novada Lielpēčos šīs pašas diennakts lietus nokrišņu daudzums bija tikai 11 milimetri, Rīgā - tikai viens milimetrs.
Lai arī jūlija vidējais vēja ātrums kopumā bija nedaudz zemāks par normu, gaisa temperatūras kontrasti un atmosfēras nestabilitāte veicināja ne tikai lokāli spēcīgu gubu-lietus mākoņu attīstību, kas deva stipras lietusgāzes, pērkona negaisus un vietām arī iespaidīga lieluma krusas graudus, bet arī būtisku, lokāla rakstura, vēja pastiprināšanos.
Jūlijā trijās dienās vējš brāzmās sasniedza stipras vētras, vēl vienā - vētras spēku. Latvijas novērojumu stacijās vislielākais vēja ātrums brāzmās līdz 27 metriem sekundē (m/s) tika reģistrēts 15.jūlijā Liepājas ostā. Tikai nedaudz mazākas - 25 m/s -, toties pirmoreiz jūlijā šais novērojumu stacijās vēja brāzmas bija 7.jūlijā Saldū un 28.jūlijā Pāvilostā.
Jūlijā lielāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem visā Latvijā bija dienu skaits ar pērkona negaisu. Visbiežāk - līdz pat sešām līdz septiņām reizēm mēnesī - tas tika novērots Kurzemē.