Lielais karstuma vilnis Latviju neskars

© Scanpix

Eiropas lielāko daļu skāris milzīgs karstuma vilnis, kas nemitēsies līdz pat nākamās nedēļas beigām, taču Latviju karstums neskars, tā vietā jārēķinās ar vēsu un mākoņainu laiku.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna skaidro, ka karsto gaisu nosaka anticiklons, ko nosaka karstā gaisa plūsmas no dienvidiem. "Kaut arī Polijā, kas atrodas salīdzinoši tuvu Latvijai, ir konstatēti +35 grādu karstums, nevaram solīt, ka šāds laiks un karstuma viļņi atnāks arī līdz mums. Līdz 22. jūnijam vēl būs salīdzinoši silts laiks, sasniedzot aptuveni +22 līdz +23 grādu atzīmi, bet brīvdienas kļūs vēsākas un arī jūlija pirmās dienas solās būt vēsas. Ja salīdzinām ar pagājušā gada jūniju, jāsecina, ka šī vasara ir krietni vēsāka," skaidro Andris Vīksna.

Jūlija vidū vidējā diennakts temperatūra sasniegs tikai +17 grādu atzīmi (dienā līdz +23 grādiem, bet naktī zem +17)

Augstākās pakāpes jeb sarkano brīdinājumu sinoptiķi izplatījuši Ungārijā, otrās pakāpes jeb dzintara brīdinājums ir spēkā Austrijā, Horvātijā, Itālijā, Polijā, Slovēnijā un Serbijā, savukārt dzeltenais brīdinājums izsludināts Čehijā, Maķedonijā un Slovākijā. Astoņās valstīs sinoptiķi brīdina arī par gaidāmu pērkona negaisu.

Pirmdien Itālijā un Balkānu valstīs termometra stabiņš pakāpās līdz +37 grādu atzīmei, +33 grādi bija arī Prāgā un Vīnē, bet Berlīnē gaiss sakarsa līdz +32 grādiem. Karstums pamazām atkāpjas no Centrāleiropas, bet Eiropas dienvidaustrumos svelme gaidāma vēl nedēļu.

Nākamnedēļ karstums no jauna pastiprināsies Spānijā, kur gaisa temperatūra pēc nedēļas var sasniegt +40 grādu, prognozē sinoptiķi.

Latvijā

Biznesa augstskolas Turība rektore, profesore, Latvijas valsts meži padomes priekšsēdētāja un LTRK padomes locekle Zane Driņķe rīkoja nozares un publiskās pārvaldes pārstāvju nākotnēšanas pēcpusdienu, iedibinot tradīciju pulcēt vienkopus biznesa un publiskās pārvaldes intelektuāļus, dizainēt nākotni. Divu stundu garumā tika meklētas konkrētas atbildes uz tādiem jautājumiem, kā piemēram, kāds ir Latvijas uzņēmumu eksporta potenciāls šobrīd, inovāciju ieviešanu ražošanā, tehnoloģiju un biotehnoloģiju jomās, uz ko Latvijas publiskās pārvaldes nākotnei jau no rītdienas jābūt orientētai, valsts tēls un komunikācija nākotnē.