Kurzemes un Zemgales upēs iespējama ledus iešana

Tuvākajās dienās atkušņa ietekmē Latvijas upju notece pārsvarā palielināsies. Ledus apstākļi upēs pārsvarā būtiski nemainīsies, tomēr ledus segā parādīsies vairāk ledus sairšanas pazīmju. Kurzemes upju straujākajos posmos un Zemgales upju augštecēs iespējama ledus iešana nelielos posmos.

Siltā laika ietekmē pēdējās dienās ūdens līmenis Kurzemes un Zemgales upēs paaugstinājies par 1-7 cm, vienīgi Mēmelē tas pazeminājās ar intensitāti 1 - 5 cm diennaktī.

Vērojamas nelielas ūdens līmeņa svārstības atsevišķos posmos, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati (LVĢMC). Hidrologi prognozē, ka tuvākajās dienās atkušņa ietekmē upju notece pārsvarā palielināsies.

Latvijas upes lielākoties klāj ledus sega. Vietām ledus segā ir lāsmeņi, zem ledus - vižņi. Straujākos posmos ledus sega ir nepilna. Dažviet upēs uz ledus ir ūdens. Zemgales upēs ledus daudzviet pacelts, vietām nogrimis, un ūdens tek pa ledus virsmu.

Aizvadītās nedēļas nogalē Zemgales upju augštecēs daudzviet notika ledus sakustēšanās nelielos posmos, tāpēc upēs mijas vaļēji posmi un nelieli ledus sablīvējumi. 29. februārī ledus biezums Lielupē bija 38 - 41 cm.

Turpmākajās dienās ledus apstākļi būtiski nemainīsies, tomēr ledus segā parādīsies vairāk sairšanas pazīmju. Zemgales upju augštecē iespējama ledus iešana nelielos posmos, vērtē speciālisti. Sākot ar 4. - 5. martu, pastiprināsies sals, un upju notece samazināsies.

Latvijā

Pie Ķīšezera veidos infrastruktūru glābšanas apmācībām un Iekšējās drošības akadēmijas attīstībai, un plānots, ka konkrētais ezera posms vairs nebūs publiski pieejams, liecina valdības otrdien pieņemtais lēmums.

Svarīgākais