Dažās Kurzemes upēs ūdens līmenis patlaban ir augstāks nekā palu laikā šā gada pirmajos mēnešos, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Šomēnes ūdens līmenis būtiski cēlies visās Latvijas upēs, visstraujāk tas noticis Kurzemē, bet visgausāk - Latgalē. Lielākais ūdens līmeņa pieaugums pēdējā mēneša laikā konstatēts Ventas augštecē - pie Lietuvas robežas upes līmenis cēlies par teju četriem metriem, otrdienas rītā sasniedzot 519 centimetru (cm) atzīmi, kas pārspēj līdzšinējo šogad reģistrēto augstāko atzīmi - 510 cm 9.februārī.
Arī Kurzemes upēs Rojā un Užavā ūdens līmenis patlaban ir nedaudz augstāks nekā palu laikā šā gada sākumā. Arī citu Kurzemes upju līmenis pēdējā mēneša laikā kāpis par 1-3 metriem.
Lielupē ūdens līmenis mēneša laikā paaugstinājies par 60-100 cm, bet Lielupes pietekās - vidēji par 1-2 metriem. Daugavā, Gaujā un citās Latgales un Vidzemes upēs ūdens līmenis cēlies vidēji par 50-140 cm, Lielajā Juglā - par diviem metriem.
Amatā pie Melturiem ūdens līmenis otrdienas rītā bija 124 cm, kas pārsniedz līmeni, pie kura upe ir veiksmīgi laivojama. Parasti laivošana Amatā iespējama tikai palu laikā pavasarī. Arī citās laivotāju iecienītajās upēs ūdens līmenis ir gana augsts, lai ekstrēmu sajūtu cienītāji Ziemassvētkus varētu sagaidīt laivā uz upes.
Ūdens līmeņa paaugstināšanos veicinājis siltais laiks un bagātīgie nokrišņi. Lielā valsts daļā nokrišņu daudzums šomēnes jau ir sasniedzis visa decembra normu, visvairāk lijis Kurzemē - Liepājā un Ventspilī nokrišņu daudzums decembrī sasniedzis 115-126 milimetrus, kas atbilst 160-170 procentiem no ilggadējā vidējā mēneša nokrišņu daudzuma.
Upju grīvās aizvadītajās dienās ūdens līmenis paaugstinājās arī spēcīgā vēja ietekmē, piemēram, Daugavgrīvā līmenis pakāpās 80 cm virs nulles atzīmes, bet līdz ar vēja pierimšanu ūdens līmenis jūras piekrastē un upju grīvās pakāpeniski pazeminās.