Latvijas lielākajā daļā šoruden vēl nav snidzis, un arī pirmā sniega sega šosezon būs viena no vēlākajām meteoroloģisko novērojumu vēsturē, liecina aģentūras BNS un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.
Pirmais nelielais sniegs šoruden bija 12.novembra vakarā valsts austrumos - mēnesi vēlāk nekā iepriekšējos divos gados. Tad arī vietām izveidojās pavisam plāna sniega kārtiņa, kas ātri vien nokusa un netika fiksēta LVĢMC novērojumu tīklā.
Sinoptiķi prognozē, ka novembra nogalē Latvijā brīžiem būs sals un vietām arī uzsnigs, tomēr plaša snigšana un sniega sega, visticamāk, nebūs agrāk kā decembrī.
Lai tiktu sasniegts jauns vēlākās sniega segas rekords, bez sniega būtu jāpaiet visam novembrim un decembrim. Vēlākā sniega segas izveidošanās Rīgā reģistrēta 1944.-1945.gada ziemā, kad pirmā sniega kārtiņa uzsniga tikai 9.janvārī. Otrā vietā ierindojas 1946.-1947. gada ziema, kad sniega sega izveidojās 7.janvārī.
Savukārt visagrākā sniega sega Latvijā bija 1973.gadā, kad 23.septembra rītā Rēzekni klāja trīs centimetrus bieza sniega kārta. Dziļākā sniega sega rudenī reģistrēta 2003.gada 27.oktobrī Rīgā - 39 centimetri. Tā uzsniga vienas diennakts laikā un gandrīz tikpat ātri - divu diennakšu laikā - izkusa.
2008.gada 23-24.novembrī Latvijā plosījās sniega vētra, vēja ātrums brāzmās daudzviet pārsniedza 20 metru sekundē, biezākā sniega sega tika izmērīta Lubānā - 38 centimetri, un kupenas bija vēl krietni dziļākas. Rīgā uzsniga vidēji 17 centimetru bieza sniega sega un vēja ātrums brāzmās sasniedza 28 metrus sekundē.