Laika periodā no 11. līdz 20.augustam nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 63 milimetri jeb 2,5 reizes lielāks par normu, tādējādi šī dekāde bija vislietainākā augusta otrā dekāde kopš 1923.gada, kad valstī sāka darboties vienots meteoroloģisko novērojumu tīkls.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotajiem datiem visā Latvijas teritorijā nokrišņu daudzums bija lielāks par normu, tomēr tā teritoriālais sadalījums bija ļoti nevienmērīgs. Dagdā un Zosēnos nolija tikai 104-106 procenti no normas, Rīgā - 390 procentu, bet visbagātīgāk lija Kalnciemā un Kolkā, kur nokrišņu daudzums sasniedza 450-500 procentu no daudzu gadu vidējā lietus daudzuma šajā periodā.
Visspēcīgākās lietusgāzes bija naktī uz 20.augustu, kad Kalnciemā un Kolkā nolija 70 milimetru jeb teju visa mēneša norma. Astoņās no desmit dienām Latvijā tika novērots arī pērkona negaiss, vietām to pavadīja krusa un vētra. 12.augusta vakarā Rugāju pagasta Skujetnieku ciematā lielus postījumus nodarīja virpuļvētra, savukārt 14.augusta pēcpusdienā Alojas pagastā zibens nospēra deviņas govis.
Gaisa temperatūra augusta otrajā dekādē Latvijā nenoslīdēja zemāk par +8 grādiem. Visaugstākā temperatūra, +28 grādi, tika reģistrēta 16.augustā Rēzeknē. Dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija tuva normai - vien 0,3 grādus virs tās.