Ilgstošais atkušņa periods licis celties ūdens līmenim visās Latvijas upēs, un, kaut gan iestājušies mīnus grādi, ūdens pieplūdumam vēl ir inerce.
Visstraujāk ūdens līmenis cēlās Kurzemes upēs. Ventā līmenis vakar paaugstinājās ar ātrumu 2–3 centimetri stundā, bet lejpus Kuldīgai aizvakar pat sākās ledus iešana. Kuldīgas ugunsdzēsēju komandieris Dzintars Pakalns ziņoja, ka netālu no Riežupes smilšu alām applūdis neliels ceļš, taču tas nav vienīgais, ko iedzīvotāji var izmantot. Līdz ar Ventu ūdens līmenis cēlies arī Nabas ezerā. Te applūdušas pāris vasaras mājiņas kempingā Nabīte. Jāatgādina, ka šis kempings jau pērn stipri cieta plūdos, toreiz mājiņas vairākas dienas devās brīvā peldējumā pa ezeru. Kuldīgas novadā pēcpusdienā Venta lielākoties jau bija atbrīvojusies no monolītā ledus. Kā Neatkarīgā pārliecinājās klātienē, tas sākās pie Zlēkām Ventspils novadā. Taču arī tur – pie Zlēku tilta upes ledus vākā bija manāmi vairāki lieli lāsmeņi, straume tiecās izrauties virs ledus. Dažus kilometrus tālāk pie viesunama Ventaskrasti, ledus vēl bija viendabīgs, taču varēja dzirdēt, kā tas dobji krakšķ, un redzēt, kā veidojas tumšas garas plaisas. Saimnieks Kārlis Dzirnieks, vērojot upi, tomēr prognozēja, ka līdz ledus iešanai vēl laiciņš jāpagaida. Ūdens līmenis ir krietni cēlies, mazās saliņas vairs nav redzamas, taču – ja jau iestājies aukstums, upei atkal būs jākāpj zemāk.
Šādu scenāriju par ticamu atzīst arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Hidroloģe Irēna Nikoluškina pastāstīja, ka leišu pusē pie Vārdavas ietekas Ventas līmenis jau sācis pazemināties, arī pie Kuldīgas tas krītas. Taču Vendzavās tas vakar vēl turpināja paaugstināties.
Kaut gan nedēļas laikā Venta pakāpusies par nepilniem četriem metriem, līdz kritiskām atzīmēm, kad tās krastos mītošajiem cilvēkiem būtu jāsāk satraukties par savu iedzīvi, vēl ir krietns gabals. Un sala ietekmē ūdens līmenim atkal jāpazeminās.
Arī citās Latvijas upēs vakar vēl turpinājās ūdens pieplūdums un līmenis kāpa no viena līdz pat 14 centimetriem stundā. Zemgalē tas notika straujāk. Lielupe pie Staļģenes jau sāka applūdināt zemākās pļavas. Pagaidām gan tas neliecina par tūlītējiem plūdiem, taču principā tie šogad esot neizbēgami. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vadītājs Andris Leitass atzīst, ka šopavasar Latvijā neiztiks bez plūdiem, turklāt Carnikavas novadā tos prognozē lielākus nekā parasti. Iemesls ir ledus biezums, kas krietni pārsniedz citu gadu rādītājus.
Pērnā gada plūdi gan upju krastu iemītniekiem bijusi krietna mācība, un daudzviet jau pašlaik tiek domāts par iespējamajām sekām. Aitas un kazas, kas tūristu priekam bija izmitinātas uz saliņas iepretim Ventaskrastiem, palu laikā nācās evakuēt. Lopiņiem draudēja noslīkšana, tādēļ talkā tika aicināti glābēji ar laivām. Pēc tam saimnieki vairs neriskēja, bet jau rudenī pelēkraibo baru pārcēla krastā.