Iepriekšējās divas vasaras bija diametrāli pretējas – cik 2017. gadā tā bija auksta un lietaina, tik pērn – karsta un sausa. Par to, kāda tā varētu būt šogad, prognozes ir visai atšķirīgas. Vairākums Eiropas meteoroloģijas dienestu sliecas par labu saulainai un karstai vasarai, paredzot pazeminātu Atlantijas ciklonu aktivitāti Ziemeļeiropā.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķe Laura Krūmiņa norāda, ka daudzmaz precīzi var ko pateikt par laika apstākļiem vien tuvāko divu nedēļu posmā, ne to, kas notiks pēc mēneša vai diviem. Tuvāko nedēļu laika prognoze ir šāda: ja maija otrā dekāde noslēdzās ar vasarīgiem laika apstākļiem, tad šonedēļ jau tiek prognozēta laika apstākļu maiņa. Turpinot pūst lēnam austrumu vējam, nedēļas pirmā puse gan vēl pieturēsies sutīga - sasniedzot pat 30 grādu atzīmi. Nedēļas vidū sarosīsies cikloni, kas varētu atnest ilgi gaidītos nokrišņus (iespējams, pat stiprus) plašākās valsts teritorijās. Taču kļūs arī ievērojami vēsāks - maksimālā gaisa temperatūra dienā nepārsniegs 20 grādus (piekrastē vēl vēsāks), naktī pieturēsies 9 līdz 15 grādu silts. Vēsāks laiks saglabāsies arī nākamās nedēļas sākumā, un siltums atgriezīsies vien nākamās nedēļas vidū.
Jūnija tendences rāda, ka kopumā tas būs normas robežās, iespējams, pakāpjoties nedaudz virs tām. Nokrišņu daudzums gan varētu būt mazāks par normu. Jūnija sākumā mūs gaidīs mainīgi laika apstākļi, kas atnesīs arī lietu, bet pēc tam iespējams karstuma vilnis. Runājot par vēl tālākām prognozēm - attiecībā uz Latviju tās reti attaisnojas, jo atrodamies reģionā ar ļoti mainīgiem laika apstākļiem, teic sinoptiķe. Tā iepriekš netika paredzēti ne 2017. gada plūdi, ne 2018. gada gandrīz rekordsausums un karstums (tā drīzāk rādījās būt mēreni silta ar mēreniem nokrišņiem), nepiepildījās arī prognozes par aukstumu aizvadītās ziemas otrajā pusē. Citos reģionos pasaules meteorologu izskaitļotās prognozes, par pamatu ņemot statistiskos datus, biežāk ir precīzas. Tomēr jādomā, ka arvien biežāk Latvija piedzīvos karstas vasaras, ko nesīs klimata pārmaiņas, pieļauj Laura Krūmiņa.
Eiropas Savienības programmas Copernicus apkopotā informācija liecina, ka 2019. gada vasara Eiropā, arī Latvijā, kopumā varētu būt gaidāma siltāka, nekā ierasts. Gaisa temperatūra pakāpsies augstāk par normu, bet nokrišņu daudzums būs tuvu ilggadējam vidējam rādītājam. Tas tiek pamatots ar gaidāmo pazemināto Atlantijas ciklonu aktivitāti Ziemeļeiropā, kālab caurmērā gaidāms augstāks atmosfēras spiediens un biežāki saulaina un karsta laika periodi.
Dabas zīmju vērotājs Vilis Bukšs uzskata, ka šī vasara būs kaut kas pa vidu abām iepriekšējām «māsām», proti - ne pārāk sausa un karsta, ne arī lietaina un auksta. Viņš pieļauj spēcīgas pērkona lietusgāzes, kas gan nebūs ilglaicīgas.