Latvijas Bankā oktobrī noticis savāds atgadījums - māte un meita mēģinājušas pret īstu apmainīt joku naudu - četras "100 lapu Latvijas naudai līdzīgas zīmes", biznesa portāls "Nozare.lv " uzzināja Latvijas Bankā.
Pašdarinātās naudas zīmes veidotas pēc 100 latu banknošu parauga, bet to, ka nauda nav īsta, ļauj atklāt vairākas pazīmes - uzraksti "100 lapu", "Latvijas naudai līdzīga zīme", "Piezīmju papīrs", drošības elementu trūkums, "Jociņa kunga" paraksts vietā, kur banknotēm atrodams centrālās bankas vadītāja uzvārds. Naudas zīmēm apdrukāta tikai viena puse, acīmredzot rūpējoties, lai negadās sajaukt ar īstām banknotēm.
Oktobrī centrālās bankas kasē ieradušās divas sievietes - māte un meita -, lūdzot apmainīt cieši saņurcītas naudas zīmes. To stāvoklis bijis ļoti slikts, tāpēc bankas kasiere naudas zīmes nolēmusi nodot ekspertīzei, savukārt sievietēm izskaidrots, kā Latvijas Bankā pārbauda un apmaina bojātu naudu. Novembrī sievietēm tika paziņoti jaunumi, kas nebija iepriecinoši, - naudas zīmju apmaiņa tiek atteikta, jo iesniegta joku nauda.
Kā skaidro Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Andris Tauriņš, šīs "100 lapu" naudas zīmes var uzskatīt par joku naudu, nevis viltojumu. Līdzīga reakcija būtu, saņemot pārbaudei 300 eiro, 600 eiro vai miljona ASV dolāru banknotes.
Izgatavojot joku naudu, tiek pārkāpti Latvijas Bankas Naudas reproducēšanas noteikumi. Ar šo noteikumu pārkāpšanu visbiežāk "grēko" uzņēmēji. Visticamāk, neko ļaunu nedomājot, tiek izgatavota joku naudu, kuru izmanto reklāmas, mārketinga un publicitātes nolūkiem, kā arī dažādos izklaides pasākumos, izjokošanās un tamlīdzīgi.
Latvijas Banka aicina uzņēmējus un iedzīvotājus ņemt vērā Lata naudas zīmju reproducēšanas noteikumus, kuros noteiktās atšķirības ir pietiekamas, lai cilvēks nesajauktu reprodukciju, piemēram, akcijas kuponu, ar īstu naudas zīmi.
Tauriņš atzīst, ka Latvijas banknotes tiek viltotas maz un nekvalitatīvi - parasti viltojuma izgatavošanai izmanto tintes printeri un "naudas zīmi" drukā uz parasta papīra. Savukārt viltotas monētas sastopamas biežāk, un daži viltojumi ir kvalitatīvi - metāls identisks vai ļoti tuvs īstajai naudai, attēls kvalitatīvs. Tomēr arī šādiem viltojumiem ir savi defekti, kas "nepaskrien" garām Latvijas Bankas naudas apstrādātāja un eksperta acīm.
Gadā Latvijā atklāj tikai dažus desmitus viltotu naudas zīmju un vairākus tūkstošus monētu.
Kopš lata ieviešanas 1994.gadā līdz šā gada oktobra beigām atklātas 33 viltotas 500 latu banknotes, 504 viltotas 100 latu banknotes, 79 viltotas 50 latu banknotes, 1323 viltotas 20 latu banknotes, 551 viltota desmit latu banknote, 1499 viltotas piecu latu banknotes. Pēc skaita visvairāk atklātas viltotas viena lata monētas - 70 026. Atklātas arī 56 928 viltotas divu latu monētas, 13 135 viltotas 50 santīmu monētas, 865 viltotas 20 santīmu monētas un 27 viltotas piecu santīmu monētas, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija.
Ja rodas aizdomas par viltotām banknotēm vai monētām, tās var nodot pārbaudei Latvijas Bankas kasēs Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. Latvijas Banka, tāpat kā citu valstu centrālās bankas, nemaina viltoto naudu pret īstu, citādi tā atbalstītu viltotājus.
Savukārt bojātu naudu bez maksas var apmainīt Latvijas Bankas klientu kasē. Latvijas Banka maina bojātas banknotes, ja tām ir saskatāmas drošības pazīmes, nosakāma nominālvērtība un ir pārliecība par to īstumu. Saplēstas banknotes maina, ja to atlikušais lielums ir lielāks par 51% no veselas banknotes lieluma, tās var būt vienā gabalā vai salīmēta no atsevišķām banknotes daļām, ja to atsevišķās daļas viennozīmīgi pieder vienai un tai pašai banknotei.
Ja banknote neatbilst minētajām prasībām, uz tās izdara atzīmi "Apmaiņai atteikts" un pēc klienta vēlēšanās to atdod atpakaļ. Tas gan neattiecas uz naudas zīmju viltojumiem.