Apkopojot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistiku par laika periodu no 2004. līdz 2008.gadam, var secināt, ka vistraģiskākie ugunsgrēki, kad visvairāk iet bojā un cieš cilvēku ugunsnelaimēs ir tieši rudens un ziemas periods, bet visvairāk ugunsgrēku ir pavasara periodā, kad deg kūla.
Pēdējo piecu gadu laikā vidēji gada laikā gāja bojā 205 cilvēki. Vislielākais bojā gājušo cilvēku skaits ir gadalaika aukstajos un tumšajos mēnešos, informē Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere.
Vidējais mēnesī ugunsgrēkos bojā gājušo cilvēku skaits: janvāris - 26, februāris - 31,
marts - 23, aprīlis - 19, maijs - 16, jūnijs - 8, jūlijs - 6, augusts - 7, septembris - 14, oktobris - 15, novembris - 21, decembris - 21.
Taču, kā liecina statistika, vasaras mēnešos, kad bojā gājušo cilvēku skaits ir vismazākais, ugunsgrēku skaits ir pat lielāks nekā ziemas periodā.
Vidējais ugunsgrēku skaits vasaras mēnešos: jūnijā - 1000,8, jūlijā - 950,6, augustā - 791.
Vidējais ugunsgrēku skaits ziemas mēnešos: decembrī - 689,8, janvārī - 719,8, februārī - 609,8.
Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka vasarā, kad laiks ir gaišāks un siltāks, cilvēki vairāk uzturas ārpus telpām. Vairāk ir maznozīmīgu ugunsgrēku, kad, piemēram, no nenodzēsta izsmēķa aizdegusies atkritumu urna. Savukārt ziemā, šī ''neuzmanība'' tiek pārnesta uz telpām - neuzmanīga rīcība ar uguni, kurinot krāsni, bez uzraudzības atstātas sveces, smēķēšana gultā un citi līdzīgi gadījumi. Tāpat ziemas periodā vairāk ir ugunsgrēku, kas izceļas no bojātas elektroinstalācijas vai elektriskajām ierīcēm, kā arī no bojātas vai nepareizi izbūvētas apkures sistēmas, pārkurinātas krāsnis.
Visvairāk cilvēku iet bojā nakts stundās - no bojā gājušajiem 62% cilvēku ir gājuši bojā laika posmā no 21.00 vakarā līdz 9.00 no rīta. Daudzos gadījumos no šīm traģēdijām cilvēkus varētu paglābt dūmu detektori, kas savlaicīgi brīdinātu par piedūmojumu telpā.