Ugunsgrēkos, kas izcēlušies no bojātām apkures iekārtām vai elektriskajiem sildītājiem, šā gada deviņos mēnešos gājuši bojā 27 cilvēki, bet vēl 32 zaudējuši dzīvību, neuzmanīgi smēķējot.
Kā šodien notikušajā preses konferencē pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Oskars Āboliņš, iestājoties apkures sezonai, iedzīvotājiem jāseko līdzi, lai izmantojamās apkures ierīces un sildītāji būtu darba kārtībā, bet dūmvadi - iztīrīti. Turklāt aukstā laikā cilvēki biežāk izvēlas smēķēt iekštelpās, kas arī var beigties traģiski.
Ugunsdzēsēji speciāli aprīkotā telpā rādīja paraugdemonstrējumu, kā nenodzēsts izsmēķis izkausē caurumu sintepona spilvenā. Lai gan spilvens neaizdegās, tā gruzdēšanas procesā izdalījās zilskābe, kura cilvēkam var būt nāvējoša. Nereti ļaudis mēdz smēķēt gultā, bet, aizmiegot ar nenodzēstu izsmēķi, var arī nepamosties, uzsvēra VUGD pārstāvji.
Tāpat glābēji atgādināja par nepieciešamību iegādāties dūmu detektorus un ugunsdzēšamos aparātus. Var izrādīties, ka šīs iekārtas kādreiz izglābs dzīvību, uzsvēra Āboliņš. Tomēr gadījumā, ja pašam izdevies palikt dzīvam, bet māja nodegusi, lieti noderēs apdrošināšanas kompānijas izmaksātā prēmija, sacīja AAS "BTA" valdes loceklis Jānis Lucaus, piebilstot, ka uguns risks iekļauts ikvienā standarta īpašuma apdrošināšanas līgumā.
LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar "BTA" apkopotajiem datiem cilvēki diezgan kūtri apdrošina savu nekustamo īpašumu. Šā gada pirmajos astoņos mēnešos "BTA" noslēgusi vidēji par 17% mazāk īpašuma apdrošināšanas līgumu nekā pērn. Līdz ar to arī atlīdzības izmaksāšanas gadījumu skaits salīdzinājumā ar kopējo ugunsnelaimju skaitu valstī ir bijis ļoti neliels.
"Latvijas iedzīvotāji pēc būtības ir nepareizi sapratuši, kā taupīt krīzē," šodien preses konferencē sacīja Lucaus, skaidrojot, ka taupīt uz īpašuma apdrošināšanas rēķina ir tuvredzīgi. Turklāt apdrošināšana nebūt nav dārga, salīdzinot ar to summu, no kādas būtu jāšķiras, piemēram, ugunsgrēka gadījumā. Piemēram, 100 kvadrātmetru lielam mājoklim apdrošināšana varētu maksāt vidēji 40 latus gadā, sacīja Lucaus.
Ja ir vēlēšanās, nedaudz piemaksājot, var apdrošināt arī iedzīvi. Piemēram, ja cilvēkam mājās ir mēbeles, televizors, dators un citas vienkāršas ikdienā lietojamas mantas, kuru kopējā vērtība nepārsniedz dažus tūkstošus latu, tad par šīs iedzīves apdrošināšanu papildus jāpiemaksā aptuveni desmit lati gadā, pastāstīja Lucaus.
Kā ziņots, VUGD apkopotā statistika liecina, ka rudens periodā palielinās to ugunsgrēku skaits, kuru iemesls ir cilvēku neuzmanīga rīcība ar uguni, neiztīrīti vai nepareizi izbūvēti māju dūmvadi, bojāta elektrotehnika vai nepareiza to lietošana, tāpēc ugunsdzēsēji aicina iedzīvotājus būt apdomīgiem, neatstāt bez uzraudzības atklātu uguni un elektriskos sildītājus, kā arī rūpēties par to, lai sildierīces, apkures sistēmas un dūmvadi būtu darba kārtībā.