Digitālās televīzijas pamata krimināllietā aicinās liecināt Šķēli
Turpinot izskatīt tā dēvēto digitālās televīzijas pamata krimināllietu, Rīgas apgabaltiesa šodien nolēma apmierināt prokurora Edvīna Piliksera lūgumu un uz kādu no turpmākajām tiesas sēdēm liecinieka statusā uzaicināt trīs personas, tostarp Tautas partijas līderi Andri Šķēli.
Šādu lūgumu prokurors pieteica pēc tam, kad tiesa bija nolēmusi apmierināt viņa pagājušajā nedēļā pieteikto lūgumu par dokumentu pievienošanu lietas materiāliem.
Kā ziņots, no minēto dokumentu kopijām izriet, ka daudzmiljonu pasūtījumu par digitālās televīzijas ieviešanu savulaik saņēmušajā ārzonas kompānijā "Kempmayer Media Limited" ("Kempmayer") daļēja patiesā labuma guvēja pastarpināti bijusi politiķa Andra Šķēles ģimene - meitas un šķirtā sieva.
Šķēli esot nepieciešams izvaicāt arī tādēļ, jo prokuroram radušies papildus jautājumi pēc kāda cita liecinieka uzklausīšanas.
Kā ziņots, līdz šim digitālās televīzijas pamata krimināllietā tiesa klātienē uzklausījusi aptuveni 61 liecinieku, taču kopumā jānopratina apmēram 120.
Neviens no 20 apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.
Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā lietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Pirms tam kopš 2007.gada novembra beigām lietu skatīja tiesneses Žanetes Vēveres sastāvs, taču 2008.gada 19.maijā Vēvere pieņēma sev izteikto noraidījumu saistībā ar iespējamu interešu konfliktu.
Kā ziņots, krimināllieta saistīta ar DLRTC un "Kempmayer" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Saistībā ar minētā projekta izpildi apsūdzības šajā lietā uzrādītas pēc Krimināllikuma (KL) 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177.panta par krāpšanu un pēc KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.