Interpola starptautiskajā meklēšanā izsludinātais Kirgizstānas gāztā prezidenta Kurmanbeka Bakijeva dēls, Latvijas baņķiera Valērija Belokoņa biznesa partneris Maksims Bakijevs, visticamāk, ir atstājis Latviju, aģentūrai LETA pastāstīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).
"Es varu droši teikt, - ja viņš būtu Latvijā, tad viņš būtu aizturēts, jo mēs [Valsts policija] pagājušajā nedēļā veicām ļoti vērienīgas meklēšanas operācijas," sacīja Mūrniece.
Iekšlietu ministre pieļauj, ka Bakijevs, visdrīzāk, izceļojis no Latvijas uz kādu citu Šengenas zonas valsti. "Ja viņš būtu šķērsojis robežu ārpus Šengenas, tad viņš noteikti būtu aizturēts arī citā valstī, jo uz robežas - visos robežsardzes posteņos un citur - ir viņa fotogrāfijas," pastāstīja Mūrniece.
Ministres pieminētās "vērienīgās meklēšanas operācijas" pagājušajā nedēļā esot izvērstas tajās vietās, kurās policijai bijušas ziņas, ka Bakijevs varētu uzturēties. "Mēs analizējām to informāciju, ko mēs par viņu zinājām, un meklējām viņu tajās vietās, kur viņš varētu uzturēties Rīgā, bet, protams, ka mēs pastiprināti kontrolējām robežas, un tajās vietās, kur ir robežsargi, visur bija viņa fotogrāfijas," aģentūrai LETA sacīja Mūrniece.
Savukārt aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka M.Bakijevs ir devies uz Baltkrieviju, kur patlaban uzturas arī viņa tēvs. Lai gan neoficiāla informācija liecina, ka viņš šķērsojis Latvijas un Baltkrievijas robežu, oficiālu apstiprinājumu tam gūt nav izdevies.
Kā ziņots, Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības nodaļā šodien tika saņemta Kirgīzijas Ģenerālprokuratūras atbilde uz otro papildinformācijas pieprasījumu saistībā ar iepriekš saņemto pagaidu apcietinājuma piemērošanas lūgumu M.Bakijevam. Patlaban prokuratūrā tiek lemts par tālāko rīcību šajā lietā, aģentūrai LETA sacīja prokuratūras ārējo sakaru koordinētājs Andrejs Vasks.
Pagājušajā nedēļā jau tika saņemta papildu informācija, bet, ievērojot to, ka tā vēl aizvien bija pretrunīga un nepietiekama, lai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 700.panta 2.daļu būtu iespējams ierosināt izmeklēšanas tiesnesim piemērot Bakijevam pagaidu apcietinājumu līdz izdošanas lūguma saņemšanai, Ģenerālprokuratūra atkārtoti nosūtīja steidzamu pieprasījumu Kirgīzijas Ģenerālprokuratūrai par informācijas sniegšanu Bakijeva lietā. Šodien tika saņemtas arī jaunākās prasītās ziņas.
Minētās papildinformācijas pieprasījums neaptur meklēšanas pasākumu izpildi, kas uzsākti, pamatojoties uz Interpola paziņojumu, piebilda Vasks.
LETA jau ziņoja, ka pirmdien Ģenerālprokuratūra steidzami nosūtīja pieprasījumu par papildu informācijas sniegšanu, jo saņemtajā lūguma dokumentu paketē tā bija pretrunīga un neskaidra.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, ja nav konstatēti izdošanas iespējamību izslēdzoši apstākļi, prokurors iesniedz izmeklēšanas tiesnesim ierosinājumu par pagaidu apcietinājuma piemērošanu, kā arī to paskaidrojošos materiālus.
Prokuratūra šo it kā papildu informāciju tagad ir saņēmusi, bet arī tā nav pietiekami pilnīga, lai lūgtu piemērot pagaidu apcietinājumu.
TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš ziņoja, ka M.Bakijevu starptautiskajā meklēšanā izsludinājis Interpols, jo šī persona Kirgizstānā tiek apsūdzēta krāpšanā. Pēc raidījuma ziņotā, M.Bakijevs tobrīd uzturējās Latvijā.
Kirgizstānas pagaidu valdība 7.maijā paziņoja, ka tā oficiāli pieprasījusi Baltkrievijai izdot gāzto prezidentu K.Bakijevu, kuram Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko piešķīris patvērumu. Lukašenko gan jau iepriekš paziņojis, ka K.Bakijevs netiks izdots.
K.Bakijevs tika gāzts vardarbīgos protestos pret plašo korupciju un aizvien pieaugošajām komunālo pakalpojumu cenām. Pagaidu valdība pēdējās nedēļās ir palielinājusi spiedienu uz K.Bakijevu un viņa aprindām, atņemot bijušajam prezidentam imunitāti pret kriminālvajāšanu un piedāvājot līdz 100 000 dolāru (54 800 latu) atlīdzību par palīdzību viņa un viņa ģimenes aizturēšanā.
Jaunās varas iestādes apsūdz K.Bakijevu, ka viņš ir atbildīgs par vairāk nekā 80 protestētāju nogalināšanu nemieru laikā.
Protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem visā valstī gāja bojā vismaz 85 cilvēki un tūkstošiem tika ievainoti, kad sašutums par korupciju un "draugu būšanu" izvērtās ielu nemieros.
Valdības spēki, kas apsargāja prezidenta kompleksu Biškekā, atklāja uguni pret pūli, un pagaidu valdība norāda, ka šāds lēmums ir pielīdzināms slepkavībai.
Bijušās ārlietu ministres Rozas Otunbajevas vadītā pagaidu valdība pieprasījusi, lai K.Bakijevs un daudzas augstākās amatpersonas, kuras apsūdz virknē noziegumu, sākot no korupcijas līdz masu slepkavībām, tiktu izdotas un stātos tiesas priekšā Kirgizstānā.