Latvijas nedzirdīgo savienības (LNS) Zīmju valodas centrs sadarbībā ar Baltijas bērnu fondu (Zviedrija) ir pabeidzis darbu pie apjomīga zīmju valodas apkopošanas un pilnveidošanas projekta, kā rezultātā ir izdota latviešu zīmju valodas vārdnīca "Īpašības vārdi". Vārdnīca sastāv no divām daļām un tajā iekļauti ap 1500 biežāk lietotie īpašības vārdi latviešu valodā.
Darbs pie vārdnīcas aizsākās jau 2007.gadā, un vārdnīcas pirmajā daļā, kuru pabeidza 2007.gada nogalē, tika ietverti vārdi, kas sākas ar burtiem A-M. Šobrīd ir pabeigts darbs pie vārdnīcas otrās daļas, kurā apkopoti pārējie īpašības vārdi. Līdztekus grāmatām izdots arī vārdnīcu videovarianats DVD formātā. Vārdnīcas izstrādes darba grupā LNS Zīmju valodas centra vadītājas Lilitas Janševskas vadībā strādāja gan dzirdīgi, gan nedzirdīgi zīmju valodas skolotāji un citi speciālisti: Ilona Liniņa, Velta Kleina, Veronika Dzalbe, Agita Intsone, Skaidrīte Baure un Līga Bauere, informē Baltijas bērnu fonda projektu koordinators Lauris Žubulis.
Vairumā attīstīto valstu zīmju valoda jau sen ir atzīta kā oficiāla valsts valoda, kas līdzīgi kā pamatvaloda tiek sistemātiski attīstīta un mācīta. Latvijā zīmju valoda Valsts valodas likumā ir atzīta tikai kopš 2000.gada 1.septembra, tomēr tās sistematizēšana un attīstīšana valstiskā līmenī praktiski netiek atbalstīta. Jāatzīmē, ka pirms oficiālas zīmju valodas atzīšanas attieksme pret to bija ļoti neviennozīmīga, un padomju laikos ilgstoši tās lietošana nedzirdīgo skolās pat bija aizliegta. Tomēr ikdienā zīmju valoda vienmēr ir bijusi galvenais nedzirdīgo cilvēku savstarpējās saziņas līdzeklis un tādēļ, neatkarīgi no valsts oficiālās attieksmes, tā ir pastāvējusi un attīstījusies arī iepriekš.
Minēto iemeslu dēļ vēl nepieciešams ieguldīt daudz darba, lai apkopotu un sistematizētu faktiski lietoto latviešu zīmju valodu, kā arī nodrošinātu tās turpmāko attīstību. L.Janševska stāsta, ka centrs 1999.gadā tika izveidots tieši šī uzdevuma pildīšanai un, lai gan tā darbība tiek nodrošināta vienīgi no līdzekļiem, kas piesaistīti dažādu projektu ietvaros, pēdējā gada laikā centra speciālisti ir bijuši intensīvi noslogoti.
Vārdnīcas "Īpašības vārdi" sagatavošanu un izdošanu pilnībā finansēja Baltijas bērnu fonds no Zviedrijas, kurš jau vairāk nekā desmit gadus aktīvi atbalsta dažādus sociālos projektus Latvijā. Baltijas bērnu fondu 1996.gadā dibināja Rigmūra un Laršs Irstādi (Rigmor och Lars Irstad) un fonda līdzšinējā darbība galvenokārt saistīta ar dažādu projektu finansēšanu, kuru mērķauditorija ir personas ar dzirdes traucējumiem. Cita starpā Baltijas bērnu fonds ir finansējis datorapmācību spējīgākajiem jauniešiem nedzirdīgo skolās Rīgā un Valmierā, dažādas nometnes un zīmju valodas kursus. Datorapmācības gaitā tika konstatēts, ka vielas izskaidrošanu ļoti apgrūtina latviešu zīmju valodas nepilnības, tādēļ fonds uzsāka sadarbību ar LNS Zīmju valodas centru un kopš 2007.gada atbalsta zīmju valodas vārdnīcu izstrādi. Šobrīd jau ir uzsākts darbs pie Baltijas bērnu fonda un Zīmju valodas centra nākamā kopīgā projekta - datorterminu vārdnīcas izstrādes.
Visus šos gadus Baltijas bērnu fonds savā darbībā ir saņēmis būtisku atbalstu no Pestīšanas armijas. Tieši Pestīšanas armijas majore Else Andersone (Else Andersson), kuras atbildības jomā ietilpa Pestīšanas armijas sociālā darba Latvijā pārraudzīšana, bija tā, kas jau kopš Baltijas bērnu fonda pirmsākumiem nodrošināja fondam kontaktus un informāciju par situāciju Latvijā.
Pestīšanas armija ir reliģiska organizācija, kas Latvijā aktīvi darbojās no 20.gs. divdesmitajiem gadiem līdz valsts okupācijai otrā pasaules kara laikā. Pēc neatkarības atjaunošanas Pestīšanas armija atkal atgriezās Latvijā un kopš deviņdesmito gadu sākuma veic aktīvu darbību sociālajā jomā.