Valdībā uz divām nedēļām atliek skolu tīkla reformu jautājumu izskatīšanu

© f64.lv, Kaspars Krafts

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par skolu tīkla optimizāciju izskatīšana atlikta uz divām nedēļām, apstiprina ministrija.

Informatīvo ziņojumu "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā" valdībā bija paredzēts skatīt šodien. Taču IZM vēl plāno konsultācijas ar koalīcijas partneriem, lai atgādinātu par iecerēto, jo kopš ziņojuma iesniegšanas valdībā ir pagājuši vairāki mēneši. Iecerētas arī atkārtotas tikšanās ar sociālajiem partneriem.

No iesniegtā informatīvā ziņojuma izriet, ka skolēnu skaits joprojām tiek piedāvāts kā noteicošais kritērijs ilgtspējīga skolu tīkla veidošanā. Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiktu, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Lai arī iepriekš atsevišķi IZM partneri lūguši neiekļaut informatīvajā ziņojumā ieceres izklāstu par jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu, ministrija raksturojusi arī finansējuma modeļa konceptu. Atbilstoši IZM redzējumam, administratīva skolu tīkla pilnveide būs efektīva tikai, ja tiks pārskatīts un veidots uz izglītības mērķiem vērsts finansēšanas modelis, kurā izglītības iestādes saņem finansējumu pedagogu atalgojumam atbilstoši faktiskajam izglītības programmas izmaksām. Ar programmu finansēšanas modeli IZM sociālos partnerus un pašvaldības iecerējusi iepazīstināt novembra vidū.

IZM redzējumu skolu tīkla sakārtošanai līdz šim kritizējuši vairāki pašvaldību pārstāvji. Lielākās diskusijas līdz šim bijušas par ministrijas noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz 7.-9.klašu grupu - pašvaldību ieskatā, iecerētā minimālā skolēnu skaita dēļ vairākas pamatskolas un vidusskolas varētu tikt reorganizētas par sākumskolām, jo nespēs atbilst kritērijiem.

Latvijā

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šogad pirmajā pusgadā sakārtojusi 16 ēkas 11 adresēs, kurām piešķirts A un B kategorijas vidi degradējošas būves statuss, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.