Pašvaldības vēlētos norobežoties no pedagogu atalgojuma jautājuma

LPS un Izglītības un zinātnes ministrija ceturtdien pārrunāja pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Programma skolā" gatavību un skolu tīkla reformu.

Pēc iepazīšanās ar pilnveidoto pedagogu darba algas modeli LPS rosināja to papildināt ar pieejamības skolu kritērijiem, kas balstīti, iedzīvotāju blīvumā novados, ceļu stāvoklī, pašvaldību nodrošinājumā ar autobusiem skolēnu pārvadājumiem.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) aģentūrai LETA sacīja, ka piedāvājumu par pieejamības skolām IZM pārrunās individuāli ar katru pašvaldību septembra sākumā. Pēc tam pieejamības skolu saraksts tiks iesniegts LPS atkārtotai izvērtēšanai.

LPS arī uzturēja prasību samazināt skolēnu skaita kritēriju Dobelē, Gulbenē, Kuldīgā, Limbažos, Līvānos, Madonā, Ikšķilē, Lielvārdē, Preiļos, Saldū un Talsos 10.-12.klašu grupā.

Čakšas vērtējumā, LPS piedāvājums "īsti nerisina jautājumus, kas kaut kādā veidā mainītu skolas", tāpēc arī to plānots skatīt individuāli ar šīm pašvaldībām.

Politiķe pozitīvi izteicās par pašvaldību ieguldīto darbu skolu tīkla sakārtošanā. Pašvaldības šogad pieņēmušas 93 lēmumus par izglītības iestāžu slēgšanu.

Jauno pedagogu darba algas modeli plānots ieviest ar 2025.gada septembri, ar nosacījumu, ka tam nepieciešamo finansējumu piešķirtu no valsts budžeta. Vienlaikus pagaidām nav skaidrs, vai tiks atrasts prasītais finansējums, jo sarunas par nākamā gada budžetu vēl tikai gaidāmas.

"Es neesmu zaudējusi cerības. Es tiešām uzskatu, ka [modelis "Programma skolā"] ir būtisks pagrieziens attiecībā uz izglītības finansēšanu, ilgtspēju un kvalitāti," izteicās politiķe.

Kaminskis atbalsta jaunā modeļa ieviešanu ar 2025.gada septembri, ja piedāvājums ir izvērtēts, un pašvaldības uzskata, ka no pārejas ieguvēji būs tās iedzīvotāji, tostarp skolēni.

"Kvalitatīvai izglītībai ir jābūt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai," uzskata Kaminskis.

Aģentūras LETA rīcībā esoša jaunākā finansēšanas modeļa "Programma skolā" versija liecina, ka IZM piedāvā samazināt minimālā skolēnu skaita prasību vidusskolas posmā pierobežas skolās un pieejamības skolās.

Skolu tīkla veidošanā pašvaldībās joprojām noteicošais kritērijs būs skolēnu skaits, taču IZM piedāvājumā ieviesusi izmaiņas. Sākotnēji IZM piedāvāja noteikt, ka pierobežas pašvaldībās skolēnu skaitu līdz 9.klasei nosaka pašvaldības, taču 10.-12.klašu grupā jābūt vismaz 60 skolēniem. Turpretim jaunākais ministrijas rosinājums paredz pierobežas skolās prasīt nodrošināt vismaz 45 vidusskolēnus jeb 15 skolēnus vienā klasē.

Savukārt pieejamības skolās 10.-12.klašu grupā būs jānodrošina vismaz 30 skolēni jeb 10 skolēni klasē. Vienlaikus pierobežas un pieejamības skolām nebūtu pieļaujama novirze, lai saņemtu pilnu valsts finansējumu. Par pieejamības skolām plānots noteikt skolas, kas neatbilst kritērijiem, bet kuru darbība ir nepieciešama, lai skolēniem nebūtu jāmēro pārlieku tāls ceļš. Šādu statusu skolām varēs noteikt IZM kopā ar pašvaldību.

Ja skola atrodas Rīgā, Daugavpilī, blīvi apdzīvotā teritorijā, valstspilsētā vai kādā no Pierīgas pašvaldību teritorijām, un tajā ir vismaz viena speciālā grupa, konkrētajā klašu posmā minimālo skolēnu skaitu varētu samazināt uz pusi. Proti, klašu posmā, kurā ir speciālā klase, būs jānodrošina vismaz 60 skolēni 120 skolēnu vietā.

Ja skola neizpilda kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā pieļaujamo atkāpi, un tā nav noteikta kā izņēmums, 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējumu piešķirtu proporcionāli faktiskajam skolēnu skaitam pret noteikto optimālo skolēnu skaitu, piedāvā IZM. Vienlaikus šajās skolās 1.-9.klasēs skolēnu skaitam būs jābūt vismaz pieciem skolēniem klasē. Trūkstošo finansējumu pašvaldības meklētu savos budžetos. Lai saņemtu valsts finansējumu, vismaz pieci skolēni klasē būs jānodrošina arī privātajām izglītības iestādēm.