Par 4,5 miljoniem eiro tiks meklēti risinājumi izglītības nozares problēmām

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Valdība otrdien nolēma ieguldīt 4,5 miljonus eiro valsts pētījumu programmā "Izglītība", lai "sniegtu ieguldījumu pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanai par izglītības sistēmas attīstību un stratēģisko izglītības attīstības mērķu sasniegšanu".

Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) redzējumam, programmas īstenošanas laikā līdz 2026.gadam plānots rast praktiski pielietojamus risinājumus izglītības iestāžu, izglītības iestāžu dibinātāju - pašvaldību un valsts līmenī. Par šiem līdzekļiem tikšot sagatavotas konkrētas vadlīnijas, rekomendācijas, scenāriji izmaiņām nozaru rīcībpolitikā un nodrošināta pētniecības rezultātu publiska pieejamība.

Lai nodrošinātu individualizētu un personalizētu atbalstu skolēniem heterogēnā un lingvistiski daudzveidīgā mācību vidē, iecerēts izveidot didaktikas, metodikas un atbalsta sistēmu, tai skaitā konkrētas intervences pirmsskolas (5-6 gadi) un pamatskolas (1.-9.klase) vecumposmiem pamata prasmju - lasītprasmes, rēķinpratības un dabaszinību -, kā arī caurviju prasmju pilnveidei un iekļaujošas izglītības pieejas nostiprināšanai.

Tāpat, realizējot pētījuma programmu, tiktu nodrošināts individualizēta mācīšanās procesa, mācīšanas un vērtēšanas iespējas, izmantojot mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju risinājumus, kā arī ievērojot akadēmisko godīgumu un pozitīvu attieksmi uz izglītības kvalitāti.

Savukārt, lai veidotu pedagogu, izglītības iestāžu vadības un pašvaldību izglītības speciālistu kapacitāti efektīvu pārmaiņu un inovāciju vadībai, izglītības iestādes snieguma pilnveides nodrošināšanai un skolēna centrētas pieejas nostiprināšanai, iecerēts izveidot pedagogu, izglītības iestāžu vadības un pašvaldību izglītības speciālistu esošo domāšanas un rīcības modeļu profilus, kā arī izstrādāt risinājumus to attīstībai un veidošanai.

Programmas realizācijas plāns paredz arī nodrošināt pieaugušo, tai skaitā pedagogu, efektīvu profesionālās kompetences pilnveidi un pilnveides rezultātu pārnesi uz praksi. Lai to īstenotu, iecerēts veikt novērtējumu par profesionālās kompetences praksi, apkopojot labās prakses piemērus un izvērtējot nozīmīgākos šķēršļus. Tāpat ministrija plānot izstrādāt efektīvas profesionālās kompetences pilnveides modeļus pieaugušo un pedagogu mērķa grupai organizācijas un sistēmas līmeni, tai skaitā nosakot konkrētus efektivitātes rādītājus.

Iecerēts nodrošināt pāreju uz jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru, tā ieviešanu augstskolās un zinātniskajos institūtos, izstrādājot akadēmiskā personāla kompetenču modeli atbilstoši četru posmu akadēmiskās karjeras ietvaram un starptautiskai praksei atbilstošu kompetenču vērtēšanas rīku un vadlīnijas kompetenču modeļa ieviešanai augstskolās un zinātniskajos institūtos, tostarp profesionālās kompetences pilnveides sistēmas izveidei.

Ar programmas palīdzību ministrija vēlas arī sekmēt 13 līdz 25 gadus vecu jauniešu aktīvu pilsonisko līdzdalību, veidojot saiknes ar vietējo kopienu un valsti. Pirms tam iecerēts izpētīt esošo situāciju, tai skaitā galvenos faktorus, kas ietekmē jauniešu aktīvu pilsonisko līdzdalību un saiknes ar vietējo kopienu valsti veidošanos. Tāpat tiks izstrādātas metodikas un stratēģija jauniešu līdzdalības stimulēšanai izglītības iestādes, pašvaldības un valsts līmenī.

Latvijā

Vienotā Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valdes priekšsēdētājai noteikta mēneša atlīdzība 9156 eiro, bet valdes locekļiem - 8324 eiro, aģentūru LETA informēja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP).

Svarīgākais