Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) ir pārliecināts, ka sabiedrība atbalsta aizsardzības mācības ieviešanu skolās.
Reaģējot uz partijas "Progresīvie" aicinājums neizsludināt Saeimā pieņemto likumu "Par valsts aizsardzības mācību un jaunsardzi", Pabriks aģentūrai LETA pauda nožēlu, ka šī partija neesot ieklausījusies un sadzirdējusi "gadiem ilgušās ekspertu un profesionāļu diskusijas" par valsts aizsardzības mācības ieviešanu.
Pēc Pabrika vārdiem, pateicoties vairāku gadu debatēm, socioloģiskie pētījumi liecinot, ka aptuveni 70% Latvijas iedzīvotāju atbalstot aizsardzības mācību kā obligātu priekšmetu. Pēc politiķa vārdiem, jaunais priekšmets būšot "mācība, kas padziļinās apguvi par pilsoniskām vērtībām, veicinās patriotismu un cita starpā sagatavos jauniešus dažādām civilām un, nedod Dievs, arī militārām krīzēm".
Aizsardzības mācība būšot "moderna atbilde mūsdienu pasaules izaicinājumiem un ģeopolitikai", paziņoja Pabriks un atgādināja, ka Saeimā likumu atbalstīja vienbalsīgi, ieskaitot opozīciju.
"Es oponentus, kas patlaban varbūt dažādu politisku motīvu dēļ pamodušies un grib iebilst, aicinātu iepazīties ar dokumentiem un formu, kā aizsardzības mācība tapusi un pieņemta. Es pieļauju, ka pēc šādas iepazīšanās daudzi jautājumi atkritīs, ja, protams, nav bijis vienkāršs kails politisks uzstādījums," izteicās ministrs.
Pabriks ļoti cerot, ka šāda "Progresīvo" pozīcija netraucēs Rīgas mēram Mārtiņam Staķim (AP) īstenot valsts aizsardzības mācību Rīgā, jo iepriekšējā galvaspilsētas mēra Nila Ušakova (S) laikā aizsardzības resoram bijušas grūtības skolās izvērst Jaunsardzes darbošanos.
"Es ceru uz veselo saprātu, izpratni un faktiem balstītu diskusiju par šīs mācības īstenošanu," piebilda ministrs.
Jau ziņots, ka "Progresīvie" aicina Valsts prezidentu Egilu Levitu neizsludināt Saeimā pieņemto likumu "Par valsts aizsardzības mācību un jaunsardzi", kas paredz skolās kā obligātu ieviest aizsardzības mācību, jo uzskata, ka izmaiņas novedīs pie "nevēlamas izglītības militarizācijas".
"Progresīvie" nav pārstāvēti Saeimā, taču tā ir viena no plašāk pārstāvētajām partijām Rīgas domē, kur partija startēja vienā apvienībā ar partiju "Latvijas attīstībai", kuru pārstāv aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš ir kvēls aizsardzības mācības ieviešanas aizstāvis.
"Progresīvie", partija uzskata, ka likumprojekta izstrādes laikā netika ievēroti labas pārvaldības principi un ar jaunievedumu aizsardzības resors "mēģina mākslīgi monopolizēt pilsoniskās apziņas veidošanu un patriotisko audzināšanu izglītības sistēmā", ko jau tagad veicot jaunatnes nevalstiskās organizācijas (NVO).
"Ar likumu esošajā redakcijā vidusskolas izglītība tiek pakļauta militarizācijas riskam, ieviešot obligāto valsts aizsardzības kursu, kuru drīkstēs vadīt tikai profesionālā dienesta karavīri, zemessargi vai rezerves karavīri. Būtiski atzīmēt, ka vairākas valdības gadiem ilgi nav izpratušas jaunatnes organizāciju nozīmi un pienesumu, kā arī nav veltījušas resursus jaunatnes pilsoniskās izaugsmes atbalstam. Šo novārtā atstāto valsts politiku nevar aizstāt ar nule pieņemto likumu esošajā redakcijā," Levitam raksta "Progresīvie".
Saeima decembra sākumā galīgajā lasījumā pieņēma likumu par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā.
Likumu sagatavoja Aizsardzības ministrija (AM), kas prognozē, ka, valsts aizsardzības mācībai kļūstot par obligāti apgūstamu mācību priekšmetu, izglītojamo skaits vienā mācību gadā veidos līdz 34 000 bērnu un jauniešu.
Valsts aizsardzības mācībā tiks izglītoti 10. un 11.klašu, kā arī profesionālās izglītības iestāžu otrā un trešā kursa audzēkņi.