Valstij būtu nepieciešams kompensēt pedagogu izmaksas strādājot attālināti

 
©f64.lv, Lauris Aizupietis

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pieprasa valsti kompensēt pedagogiem ar attālināto darbu saistītos izdevumus, kas, pēc arodbiedrības aplēsēm, būtu vairāk nekā 50 eiro mēnesī, informēja LIZDA

Arodbiedrība pieprasa kompensēt izdevumu atbilstoši likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" sagatavotajiem grozījumiem, ar kuriem plānots noteikt darba devēja kompensācijas par darbinieku izdevumiem saistībā ar attālināto darbu.

Ņemot vērā minēto, arodbiedrība pieprasa kompensēt darba vietas aprīkojuma nolietojumu - datoru, programmatūru, darba galdu jeb 30 eiro mēnesī.

Tāpat pieprasīts kompensēt mazvērtīgos priekšmetus, piemēram, kancelejas preces par desmit eiro mēnesī, savukārt sešus eiro mēnesī piešķirt par komunālajiem maksājumiem, septiņus eiro par tālruni un tikpat par internetu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir noteikusi izglītības iestādēm mācību procesu organizēt arī attālināti, lai mazinātu iespējamos inficēšanās riskus ar Covid-19, tāpēc, pēc arodbiedrības vārdiem, aktualizējusies "steidzama nepieciešamība ar attālināto darbu saistīto izdevumu kompensācijai pedagogiem", kuri jau organizē un turpmāk organizēs attālināto mācību procesu izglītojamajiem.

Saeimā šogad 10.septembrī otrajā lasījumā ir pieņemti grozījumi Darba likumā, kuros iekļauts regulējumu attiecībā uz attālinātā darba veikšanas tiesisko nodrošinājumu, kas paredz - ja darbinieks un darba devējs vienojas par darba veikšanu attālināti, darbinieka izdevumus, kas saistīti ar attālināto darba veikšanu, sedz darba devējs, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies citādi, uzsver LIZDA.

LIZDA uzskata, ka finanšu avots izdevumu kompensēšanai, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu, varētu būt izglītības un zinātnes nozarei 2020. un 2021.gadā plānotais finansējums 63,5 miljonu eiro apmērā.

LIZDA uzskata, ka pedagogi jānodrošina ar portatīvajiem darba vietas datoriem, kuri aprīkoti ar mācību procesam nepieciešamo programmatūru, vebkamerām, mikrofoniem, austiņām.

Tāpat jāatrod risinājums, lai pedagogu mājsaimniecībām būtu iespēja kompensēt papildus izdevumus, kas radušies attālinātā mācību procesa nodrošināšanai izmantojot interneta, telefona pieslēgumus un elektrību.

Arodbiedrība arī uzskata, ka pedagogiem nepieciešams nodrošināt digitālo prasmju pilnveides pasākumus latviešu valodā par videokonferenču veidošanu, tiešsaistes mācību stundu veidošanu, tehnisko zināšanu un prasmju pilnveidošanu dažādu digitālo platformu lietošanā un metodisko atbalstu par attālinātām mācībām nepieciešamo materiālu veidošanu.

Tāpat pedagogiem un izglītojamajiem jānodrošina interneta pieslēgums ar augstu un nemainīgu pārraides ātrumu, kā arī jāpilnveido pieeja strukturētiem, mācību un metodiskajiem materiāliem, kurus iespējams rediģēt atbilstoši mācību vajadzībām, kas apkopoti vienā vietnē.

Arodbiedrība arī rosina piešķirt finansējumu digitālo mācību līdzekļu izstrādei, kas būtu praktiski izmantojami arī kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanā.

LIZDA rosina IZM respektēt arodbiedrības prasību un steidzamības kārtībā pieņemt lēmumu operatīvi apzināt kopējo izdevumu apjomu, lai nodrošinātu pedagogu attālinātā darbā radušos izdevumu segšanu visu izglītības iestāžu pedagogiem, kuri īsteno attālināto mācību procesu izglītojamajiem jau no šī mācību gada sākuma.