Latvijas augstskolu studenti divu nedēļu laikā izstrādās risinājumus Covid-19 krīzes pārvarēšanai izglītības, veselības aprūpes, uzņēmējdarbības un drošības organizācijām un uzņēmumiem, piedāvājot rīkus un metodes attālināta mācību procesa uzlabošanai, pacientu konsultēšanai neklātienē, ekonomiskās krīzes bremzēšanai un citām problēmām.
Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Jūras akadēmija, Liepājas Universitāte, Ventspils Augstskola un Biznesa augstskola "Turība" vienojušās par kopēju rīcību Covid-19 krīzes seku apturēšanai un izveidojušas triecienprogrammu "CrisisLab". Programmā varēs iesaistīties visu Latvijas augstāko izglītības iestāžu studenti, lai izstrādātu risinājumus pašvaldību un valsts sektora, industriju, nevalstisko organizāciju problēmsituācijām, kas radušās vai var rasties globālās pandēmijas, ārkārtas stāvokļa un noteikto pārvietošanās, pulcēšanās un sociālās distancēšanās ierobežojumu dēļ.
"Šajā krīzē viss notiek tik strauji, ka mums jāmeklē risinājumi ne tikai šī brīža problēmām, bet arī izaicinājumiem, kurus vēl neapzināmies. Mēs uzrunājam gan 40 tūkstošus studentu sešās augstskolās, kas organizē programmu, gan citu Latvijas augtākās izglītības iestāžu studentus, lai viņi ātri atrastu reālus un praktiski ieviešamus risinājumus," uzsver "CrisisLab" vadītāja, RTU Studentu inovāciju grantu programmas vadītāja Liene Briede.
Studenti pieteikties dalībai "CrisisLab" var no 18.aprīļa mājaslapā www.crisislab.lv
Risinājumu izstrādei tiks veidotas studentu komandas, tām palīdzēs mentori un eksperti. Labāko risinājumu autori saņems naudas balvas, kopējais balvu fonds ir 20 tūkstoši eiro.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) "CrisisLab" iesniegusi vairākas problēmsituācijas, kas saistās ar attālināto mācību procesu. Ministrija, piemēram, ieinteresēta izveidot virtuālu platformu, kurā būtu pieejamas dažādu mācību priekšmetu skolotāju konsultācijas izglītojamajiem, risinājumus tiešsaistes studiju procesa kvalitātes uzlabošanai, augstskolu noslēguma darbu izstrādei, skolēnu koncentrēšanās/uzmanības monitorēšanai u.t.t.
"Latvijas augstskolu studenti jau iepriekš ir pierādījuši, ka dažādās īsās programmās (hakatonos) ir spējuši radīt un izstrādāt oriģinālus un praktiskus risinājumus, tāpēc IZM iesaistīšanās "CrisisLab" projektā ir likumsakarīga. Esam pārliecināti, ka studentu projektu grupas ar savām idejām, radošu pieeju un zināšanām radīs jaunus un lietderīgus risinājumus, lai pilnveidotu attālinātā mācību procesa iespējas skolās, augstskolās un arī mūžizglītībā. Novēlam, lai studentu radītās inovācijas ir noderīgas ne tikai Covid-19 krīzes laikā, bet nākotnē kļūtu par pilnvērtīgiem un plaši pielietojamiem risinājumiem izglītības sistēmā," saka IZM Struktūrfondu departamenta direktore Santa Šmīdlere.
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca ieinteresēta atrast veidu, kā attālināti sniegt ārstu konsultācijas pacientiem un nosūtīt viņiem speciālistu slēdzienu, ievērojot datu aizsardzības prasības. Lai nodrošinātu attālinātas konsultācijas ārkārtējā situācijā ar Veselības ministrijas rīkojumu noteiktajām pacientu grupām, pirms konsultācijas uzsākšanas persona tiek mutiski identificēta (noskaidrots vārds, uzvārds, personas kods). Neklātienes identificēšanas veids nenodrošina ticamu un drošu personas identifikāciju. Pacienta veselības datu apstrādē ir jāievēro īpaši drošības pasākumi, piemēram, ja konsultācijas laikā tiek pārbaudīta pacienta veselības datu vēsture, tos nedrīkst izpaust trešajām personām bez pacienta rakstveida atļaujas. Tāpat ir jārisina jautājums par drošu datu pārraidi, lai trešajām personām nav iespējas neautorizēti "noklausīties" konsultāciju, kā arī jautājums par auditācijas pierakstu, tas ir, informācijas par identifikāciju, glabāšanu.
"Mūsdienu tehnoloģijas dod iespēju nodrošināt pacientam speciālista konsultāciju arī atrodoties attālināti. Tas ir īpaši svarīgi šajā periodā, kad jārūpējas, lai pilnībā izslēgtu pacientu un ārstnieciskā personāla risku inficēties. Pilnīgi iespējams, ka šajā ārkārtas situācijā gūtā pieredze mums varētu palīdzēt efektīvāk strādāt arī nākotnē, kad attālinātas konsultācijas būtu kā alternatīva tiešam kontaktam ar pacientu situācijās, kad to pieļauj pacientam piemērotais ārstnieciskais process," uzsver Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda uz Covid-19 krīzes izraisītu plastmasas atkritumu apjoma pieaugumu. Uzsverot nepieciešamību nodrošināt sabiedrības veselību un drošību, ministrija rosina meklēt videi draudzīgākus risinājumus. Problēmsituācijas pieteikuši arī dažādu jomu uzņēmumi un uzņēmēju biedrības, kā arī Nacionālie bruņotie spēki.
Visas sešas augstskolas kopš pagājušā gada īsteno Latvijā vēl nebijušu programmu studentu inovatīvās domāšanas, jaunrades prasmju un uzņēmējspēju attīstīšanai "Inovāciju granti studentiem". Aktivitātes un programmas visa līmeņa studentiem tiek īstenotas, gan sadarbojoties ar uzņēmumiem, gan augstskolām savstarpēji. "Inovāciju grantus studentiem" koordinē IZM, līdzfinansē Eiropas reģionālās attīstības fonds.
Valsts prezidents Egils Levits šodien sazinājās ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktoru, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāju Jāni Kloviņu un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošo pētnieku Kasparu Tāru, lai noskaidrotu situāciju ar aktuālajiem pētījumiem Covid-19 vīrusa uzveikšanā.
E. Levits pateicās zinātniekiem, kuri šajos sarežģītajos apstākļos turpina darbu un aktīvi strādā pie risinājumiem sabiedrības labā. E. Levits pauda gandarījumu, ka latviešu zinātnieki jau ir izstrādājuši pirmos vakcīnas kandidātus, ko testēs Šveices partneru laboratorijās. Latvijā strādā divas pētniecības grupas no 70 grupām, kas pasaulē nodarbojas ar vakcīnas izstrādi.
Pārrunājot aktuālo situāciju, tika atzīmēta vīrusa genoma atšifrēšanas (ar sekvenēšanas metodi) lielā nozīme. Tā dod iespēju novērtēt aktuālo situāciju, tieši Latvijai raksturīgās vīrusa mutācijas un izplatības ceļus, ļaujot optimāli pieņemt lēmumus iedzīvotāju veselības saglabāšanai. Šobrīd sekvenētie 25 paraugi uzrāda jau vismaz 12 Latvijai unikālas vīrusa mutācijas un vismaz četrus ceļus, kā vīruss ienācis valstī. E. Levits uzsvēra, ka augsti novērtē iepriekšējos ieguldījumus zinātnē, kas šobrīd ļauj Latvijas zinātniekiem darboties pasaules labāko zinātnieku līmenī un radīt nākotnē nepieciešamus risinājumus.
Zinātnieki norādīja, ka ar esošo situāciju var nākties sadzīvot gadiem un būs jāpielāgojas. Valsts prezidents uzsvēra, ka nepieciešama kvalitatīva pētniecības platforma, kas gan risinātu esošās situācijas izraisītās problēmas, gan sagatavotu mūsu sabiedrību nākotnes izaicinājumiem. J. Kloviņš norādīja, ka zinātnieku saime jau apkopo idejas un rosina risinājumus, kas tuvākajā laikā varētu uzlabot situāciju valstī.