Drosmīgs solis: neredzīga meitene parastā skolā
 
©Rūta Kalmuka, F64 Photo Agency

Līva Paleja pērn spēra drosmīgu soli, izlemjot mācīties vispārizglītojošā vidusskolā. Pirms tam viņa desmit gadu zinības apguva speciālā skolā kopā ar citiem bērniem, kuriem ir redzes problēmas. Šis gads Līvai ir īpaši atbildīgs – jāpabeidz vidusskola un arī saksofona klase mūzikas skolā.

Līva domā, ka pēc vidusskolas absolvēšanas varētu studēt. Tādas pārliecības meitenei kādreiz nav bijis, taču ticību saviem spēkiem nostiprināja spēja tikt līdzi mācībās klasesbiedriem un nereti viņus pat pārspēt. Līvas mamma Baiba atklāj, ka lēmums par neredzīgas meitas mācību turpināšanu parastā vidusskolā nebija viegls. «Tomēr tagad esmu priecīga, ka riskējām, jo redzu, kā Līva ir atplaukusi, un viņai ir lielāka ticība saviem spēkiem,» stāsta Baiba. Viņa neslēpj, ka šis lēmums prasījis lielu atdevi gan no meitas, gan viņas un vīra Edija. Gluži kā nemitīga cīņa ar vējdzirnavām, lai sasniegtu mērķus un iekustinātu smagnējo sistēmu.

Nav pielāgota neredzīgam

Mainīt skolu un ļaut neredzīgajai meitai mācīties vispārizglītojošā skolā - Babītes vidusskolā - ģimene vēlējusies jau tad, kad Līva pabeidza devīto klasi. «Vēlējāmies spert šo soli, taču nesaņēmāmies,» atzīstas Līvas mamma Baiba, «kopumā tās zināšanas, ar kurām Līva atnāca no Strazdumuižas, bija pietiekami labas - it īpaši pamatskolas līmenī. Taču to es nevaru teikt par vidusskolas posmu, domāju, ar iegūtām zināšanām speciālā skolā būtu par maz, lai mēģinātu iestāties augstskolā.» Strazdumuiža ir neredzīgo ciemats Rīgā, kur atrodas arī speciālā internātvidusskola - atbalsta centrs vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem. Sākotnēji Baiba Paleja šaubījusies, vai vispār mācības parastā vidusskolā būs meitai pa spēkam, lai gan viņa ir gudra un talantīga.

Ekrānuzņēmums no avīzes

Skolu maiņā lielākais šķērslis izrādījās tas, ka vispārējā izglītības programma nav pielāgota neredzīgo vajadzībām. Lai veiksmīgi iekļautos vispārizglītojošā mācību iestādē, ir vajadzīgas palīgierīces. Diemžēl arī Strazdumuižas skolas iedotās grāmatas maz līdzējušas, jo tās nesakrita pat ar saturu, ko māca Babītes vidusskolā. Paldies Babītes novada pašvaldībai, kas nopirkusi Braila rindu, kas nepieciešama e-grāmatu lasīšanai. Braila rinda ir klaviatūra, kas ir savienojama ar datoru, viedtālruni, un uz ekrāna redzamais teksts automātiski «izlec» uz ierīces joslas Braila rakstā. Nācies izcīnīt arī cīņu ar izdevniecībām, lai tiktu nodrošinātas grāmatas pdf formātā, ko spēj lasīt iekārta.

Pieredzes un zināšanu, kā neredzīgai meitenei uzsākt mācības skolā, nebija ne vecākiem, ne pašvaldībai. Kā integrēt neredzīgu cilvēku skolā, kur mācās bērni bez redzes traucējumiem? Līva ir pirmā un vienīgā skolniece ar redzes traucējumiem šajā vidusskolā. Pērn gan šajā skolā mācījās arī Georgs, taču viņš aizbraucis atpakaļ uz ASV, kur mācījies iepriekš. Ģimenei pašai vajadzēja meklēt asistentu, kas atbalstītu un palīdzētu Līvai skolā, galvenokārt - pārvarēt fiziskus šķēršļus.

Iekļaujoša izglītība uz papīra?

Līvas ģimene var uzskaitīt virkni problēmu, ar ko saskārušies un ar kurām, visticamāk, saskaras daudzas ģimenes. Lai gan nepārtraukti tiek runāts par iekļaujošo izglītību, realitātē tas viss atduras pret nemitīgiem šķēršļiem. Arī pedagogu attieksme ir dažāda, tostarp piesardzīga un nedroša, jo viņi nesaprot, kā palīdzēt izskaidrot vielu skolēnam, kura pasaules uztvere ir atšķirīga. Līvas mammai radies iespaids, ka no visu veidu invaliditātēm tieši no neredzīgajiem skolās īpaši «piesargājas», jo ir bailes, ka viņi neko nevar. Viņa cerot, ka Babītes vidusskolā šis viedoklis ir un būs mainījies. «Jo Līva ir tāda - droša un radoša. Jā, asistents ir vajadzīgs, kad viņa pārvietojas pa skolu, jo ēka ir milzīga ar sarežģītu riņķveida plānojumu un pretī skrien «lielas masas»,» stāsta Baiba.

Tā ir gluži kā cīņa ar vējdzirnavām, lai sasniegtu mērķus un iekustinātu smagnējo sistēmu

Sākumā, kad asistenta nebija, klasesbiedri, kas nu kļuvuši par labiem draugiem, palīdzējuši un arī tagad esot blakus, kad vajag atbalstu. Nenoliedzami svarīgi ir tas, kā iejūties kolektīvā. Līvai tas nesagādājis lielas raizes, viņa iekļāvusies jaunajā vietā apbrīnojami labi. Arī šodien nāca mājās un iesaucās, ka ir apmierināta ar dzīvi, priecīga. Līvas mamma neatceras, ka tā būtu bijis iepriekš, lielākoties stāstījusi, ka ir nogurusi. «Es nevēlos teikt, ka tur bija slikti, jo bija skolotāji, kuri ļoti par mani rūpējās un priecājās par sasniegumiem. Taču es ļoti ilgojos pēc mājām - īpaši tad, kad dzīvoju internātā,» stāsta Līva. Te, atgriežoties mājās pēc stundām, Līva ir enerģijas pārpilna un gatava to likt lietā. «Mācoties speciālā skolā un vēl dzīvojot internetā, tev ir it kā izolētības sajūta,» saka Līva, «mūs veda ekskursijās, bija dažādi sarīkojumi, pūtēju orķestrī es spēlēju saksofonu. Taču tā īsti nebiju apmierināta. Jaunajā skolā ir daudz lielāka plašuma izjūta. Man ir lielāka atbildības sajūta un atzīmes ir krietni svarīgākas.»

Klasesbiedrus atpazīst pēc balss tembra

Vai Līvu nemulsināja tas, ka jaunajā skolā ir tik daudz cilvēku - teju tūkstotis? Nē, drīzāk izbrīns, ka var būt tik liela skola! Klasē iejutusies zibenīgi, to atzinuši arī klasesbiedri. Un jau pēc trim dienām varējusi nosaukt katru vārdā, jo labi atšķir balss tembrus. Līva neaizmirst savas ilggadējās draudzenes - ar viņām sazinās gan sociālajos tīklos, gan pa tālruni. Draudzenes ir tuvas un svarīgas, draudzībā liela loma ir mūzikai. Līvai tā vienmēr bijusi blakus. Vispirms - klavieru klase, ko absolvējusi pirms trim gadiem, tagad turpina apgūt saksofonu mūzikas skolā Juglā, papildus mācoties solfedžo Babītē, arī dziedāšana ir svarīga viņas pašizpausme. Līva dzied fonda Nāc līdzās! jauniešu korī. Tam top jau otrs CD ieraksts. Šogad Līva piedalījās arī Dziesmu svētkos - tas bijis patiešām iedvesmojoši un uzlādējoši dziedāt Mežaparka lielajā estrādē. Kopā ar mammu. Ar mammu, starp citu, Līva kopā iet vingrot.

Kādas ir Līvas nākotnes ieceres? Viena no domām - iestāties Latvijas Mūzikas akadēmijā, taču tam nepieciešama vēl papildu sagatavošanās, otra - studēt kultūrvēsturi un starpkultūras attiecības Latvijas Kultūras akadēmijā. Līva un viņas ģimene saprot, ka dzīvē nenotiek tā: ieslēdz slēdzi, un viss notiek! Jāgatavojas un nopietni, tikai tad var cerēt uz izdošanos. Tomēr Līvu neinteresē tikai un vienīgi mūzika un kultūra. Nē, arī tehnika liekas saistoša, un kur tad vēl sarežģīta terminoloģija - padod tik šurp! Nupat saņēmusi fizikas kontroldarbā augstāko atzīmi klasē, Līva priecīga paziņo.

Atbalsta plecs

Sabiedrības integrācijas fondsPasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.