Mūzikas akadēmija vēlas izveidot struktūrvienību Liepājā
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) iecerējusi 2019. gadā izveidot struktūrvienību Liepājā. Pamatojums – tas ļautu stiprināt reģionu attīstību kultūras jomā, it īpaši Liepājas simfoniskā orķestra kapacitāti. Kultūras ministrija gan piesardzīgi vērtē šādu ideju, norādot, ka tas prasīs papildu finansējumu, kāds ne šogad, ne nākamgad valsts budžetā nav plānots.
JVLMA rektors Guntars Prānis norāda, ka Liepāja ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur ārpus Rīgas ir profesionāls simfoniskais orķestris ar bagātīgām tradīcijām. Akadēmijas struktūrvienība, kas, visticamāk, varētu būt orķestra instrumentālā nodaļa, šajā pilsētā ļautu risināt problēmas ar mūziķu piesaisti. Šobrīd nereti notiek tā - studē Rīgā un tur arī pēc augstskolas beigšanas paliek. Tā būtu iespēja orķestra mūziķiem iegūt diplomu Liepājā. Tiekot domāts vēl plašāk skatīties, lai attīstītu sadarbību visā Kurzemes reģionā un varbūt pat piesaistītu studētgribētājus no Lietuvas - Palangas, Klaipēdas, kuriem Liepāja iznāk krietni tuvāk par Viļņu. Attiecībā uz telpām - tās varētu piedāvāt Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola, arī pasniedzēji nebūtu īpaši jāmeklē, jo tie varētu būt pieredzējušie orķestra mūziķi. G. Prānis lēš, ka ieguldījumi nebūtu nepieciešami pārāk lieli, bet, cik tieši - nevarot pateikt, jo finansisti šobrīd «vingrojot» ar skaitļiem, lai to saprastu.
Kultūras ministrija (KM) gan uz šādu ieceri raugās diezgan piesardzīgi - gan no finansiālā, gan termiņu aspekta. Lai jau nākamgad atvērtu struktūrvienību, vajadzēja sākt rīkoties jau pērnvasar, teic KM pārstāve Lita Kokale. Jo šādas lietas, kam ir fiskālā ietekme uz valsts budžetu, nevar plānot pēdējā brīdī. Tas liekot uz to raudzīties visai skeptiski. Taču gala vārdu KM teiks, kad saņems papildu informāciju no akadēmijas.
Kopš 1990. gada šāda filiāle Rēzeknē ir arī Latvijas Mākslas akadēmijai. «Tās izveide ir nopietns solis gan no pieejamības, gan resursu, gan arī piemērota vadītāja piemeklēšanas viedokļa,» teic LMA studiju prorektors Andris Teikmanis. Viņš šādas ieceres īstenošanai kā vēlamu aspektu min arī politisko atbalstu - bez tā diez vai augstskolai pašai būs spēka to visu pacelt. Savulaik arī LMA bijusi ideja veidot Kuldīgā filiāli, taču mainījies politiskais uzstādījums, un «tā to visu atlika».
Pašlaik kopumā gan privātajām, gan valsts augstskolām ir 45 filiāles, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas dati. Piemēram, Latvijas Universitātei (LU) tādas ir 9, Daugavpils universitātei - 7, Baltijas Starptautiskajai akadēmijai - 7, Rīgas Tehniskajai universitātei - 4, Turībai - 4.
Struktūrvienību izveides politika ik pa laikam ir mainījusies, apliecina Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra. Līdz 2016. gadam tā šķitusi izzūdoša parādība, ko arī rādīja statistika, bet kopš Rīgas Pedagoģijas izglītības vadības akadēmijas un tās filiāļu pievienošanas LU tām atkal dota zaļā gaisma. Vai tas ir ilglaicīgs risinājums, gan esot grūti pateikt. Katrā ziņā viņam neesot iebildumu, ja struktūrvienības tiek veidotas reģionos, galvenais - lai tām pietiek visu resursu.