Viltus studentiem – stingrāku kontroles mehānismu
Ārvalstu studentu skaits Latvijas augstskolās sasniedzis jau 10% no studējošo skaita. Diemžēl daļa šeit atbraukušo trešo valstu pilsoņu gan iestājas kādā no augstskolām, taču ar mērķi – nevis mācīties, bet iegūt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļauju, raizējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), iesakot ieviest kontroles mehānismu, kas ierobežotu šādu negodprātīgu cilvēku skaitu. Augstskolas gan uzskata, ka nav pamata trauksmei.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau 2013. gadā akcentējusi mērķi - «paaugstināt Latvijas augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju un vienkāršot studējošo un akadēmiskā personāla piesaisti no ārvalstīm, t.sk. no ārpus Eiropas Savienības valstīm». Tas, kā liecina statistika, arī notiek - ārvalstu studentu skaits no nepilniem 2000 septiņu gadu laikā pieaudzis līdz vairāk nekā 8000. PMLP gan bažījas, ka līdz ar to pieaug arī trešo valstu pilsoņu skaits, kas vēlas iegūt tikai uzturēšanās atļaujas. Arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis Ministru kabineta komitejā, kur skatīja šo jautājumu, akcentēja, ka «augstskolām jādod signāls, lai piesaista studentus ne tikai skaitam, bet lai viņi te ir sekmīgi un tiešām studē».
Tam, ka būtu nepieciešams kāds kontroles mehānisms, piekrīt Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra. Viņš gan atzīst, ka nav zināms, cik šādu viltus studentu patiesībā ir: «Varam izteikt tikai aizdomas, ka, lūk, cilvēks iestājies 1. kursā, bet samaksājis par to nav un arī mācību iestādē nav parādījies, tātad acīmredzot studijas nebija viņa mērķis.»
Grūti pateikt, kāpēc politiķiem šķiet, ka liela daļa ārvalstu studentu ierodas tikai tāpēc, lai dabūtu uzturēšanās atļauju, spriež Latvijas Universitātes (LU) ārējo sakaru koordinētāja Agnese Rusakova. Tas acīmredzot saistāms ar atsevišķām augstskolām, kas negodīgi izmantojot Latvijas vārdu. Tās valdībai esot labi zināmas, un iespēju robežās ar tām arī cīnās. Viņas ilggadējā pieredze liecinot, ka liela daļa šādu nemotivētu studentu līdz uzturēšanās atļaujai nemaz netiekot. Efektīvas kopdarbības, ieskaitot robežsardzi, rezultātā tādu studentu skaits, kas ir tikuši cauri visiem filtriem un tomēr «pazūd», LU ir mazāks par 5%.
LU, viena no Latvijas Augstākās izglītības eksporta apvienības dibinātājaugstskolām, rūpējas par pietiekami stingru un kvalitatīvu atlases procesu, sadarbojoties ar Latvijas vēstniecībām, pieņemot iestājeksāmenus reflektantu mītnes zemēs, organizējot studiju programmu direktoru Skype intervijas ar potenciālajiem studentiem.
Apliecinot vēlreiz savu apņemšanos izvirzīt studiju kvalitāti par galveno kritēriju darbā ar ārvalstu studentiem, 17. novembrī LU kopā ar 11 citām Latvijas augstskolām un IZM parakstīja vienošanos par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē. Šim dokumentam kritiskus vārdus velta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora vietnieks starptautiskajā sadarbībā un ārzemju studentu apmācībā Igors Tipāns, proti, to būtu vajadzējis krietni uzlabot pirms parakstīšanas, taču IZM ļoti steidzinājusi parakstīšanu. RTU problēmu ar tās vairāk nekā 2300 lielo ārvalstu studentu pulku nav, jo jau tagad ievēro stingrus kritērijus, piemēram, obligāti intervē potenciālo studentu, nosaka kredītpunktus un obligāto nodarbību apmeklējumu. Gan šo punktu, gan citus kritērijus būtu jāievēro arī citām augstskolām, tad nevajadzētu uztraukties par negodprātīgiem studentiem, ir pārliecināts I. Tipāns.