Sākot ar šo gadu, skolu direktorus (no nākamā gada arī pirmsskolas) kopā ar izglītības iestādi reizi sešos gados akreditē ne tikai ekspertu komisija, bet pašvaldība – vismaz reizi divos gados. Izglītības valsts kvalitātes dienests (IKVD) šogad izvērtējis 35 direktoru darbu, un, lai gan neviens nav atbrīvots no amata, deviņiem savs sniegums jāuzlabo.
Patlaban ir noteikts, ka īpaša IKVD izveidota ekspertu komisija izvērtē izglītības iestādes un direktora darbu. Vismaz reizi divos gados skolas vadību izvētī arī iestādes dibinātājs, tas ir, pašvaldība. Kas to dara - domes priekšsēdētājs, izglītības pārvaldes vadītājs vai īpaša komisija - lemj pati vietvara, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja IKVD vadītāja Inita Juhņēviča. Skaitļi rāda, ka pērn akreditētas 30 izglītības iestādes, bet vienai tā atteikta. Savukārt uz nākamajiem sešiem gadiem zaļo gaismu saņēmušas 79 izglītības programmas, 29 - uz diviem gadiem, bet deviņas netika akreditētas, un tas nozīmē, ka, tās beidzot, nav atļauts izsniegt valsts atzītu dokumentu. No šogad izvērtētajiem 35 direktoriem (27 - vispārējo skolu, 8 - profesionāli tehnisko) jāatlaiž nebija neviens. Diemžēl visbiežākais klupšanas akmens skolas akreditācijā esot tieši robi iestādes vadības darbā un personāla pārvaldībā - 13% gadījumu tas atzīts par nepietiekamu. Pierādījums tam: astoņi direktori saņēmuši nepietiekamu vērtējumu vairākos kritērijos (tos apstiprinājis Ministru kabinets). Šie rezultāti liecina, ka process vairāk vai mazāk ir objektīvs, jo nav tā, ka visi tiek formāli atzīti par ļoti labiem vai, tieši otrādi, sliktiem, teica I. Juhņēviča, piebilstot, ka tajos punktos, kuros ir bijis negatīvs vērtējums, mēneša laikā kopā ar pašvaldību ir jāizstrādā trūkumu novēršanas plāns, jāiesniedz IKVD, un dienests seko līdzi tā izpildei. Ir iespējams ierosināt arī ārkārtas akreditāciju, ja to pieprasa iestādes dibinātājs vai Izglītības un zinātnes ministrija. Šogad bijuši divi tādi gadījumi, kad to lūgušas veikt pašvaldības. Vietvarām gan pašām ir tiesības, ja direktors strādā nekvalitatīvi, atlaist viņu, taču šoreiz tās vēlējušās «skatu no malas», tāpēc pieaicinājušas IKVD palīgā. Viena no pašvaldībām neslēpusi, ka ir ļoti neapmierināta ar izglītības iestādes vadītāja darbu un vēlas no viņa atbrīvoties. Vienā gadījumā nebija nepietiekama vērtējuma nevienā no kritērijiem, taču otrajā - gan, kas nozīmē, ka dienests ļoti sekos līdzi tam, lai direktora darbs tiktu uzlabots.
I. Juhņēviča norādīja, ka kopumā šajā gadā IKVD saņemtas 500 sūdzības (pērn 590) - visvairāk no Rīgas skolēnu vecākiem, un visbiežāk par pedagogu izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību, drošības noteikumu neievērošanu un skolēnu vērtēšanu. Ierosinātas esot 11 administratīvās lietvedības, un ir arī noteikti naudas sodi. Piemēram, šogad divi direktori sodīti arī par pārkāpumiem skolas mācību procesā, proti, abās skolās jau ilgāku laiku nav bijis kāda obligātā mācību priekšmeta pasniedzēja - vienā no tām teju gadu nav notikusi informātika, otrā - mūzika. Diemžēl akreditācijas laikā ekspertiem mazākumtautību skolās nācies pārliecināties, ka daļa pedagogu joprojām neprot valsts valodu augstākajā līmenī. Vienā skolā no 35 skolotājiem deviņiem nebija atbilstošās latviešu valodas prasmes. IKVD vērsās Valsts valodas centrā, lai inspektori pārbaudītu šo darbinieku zināšanas. Likums paredz, ka tādā gadījumā, kamēr nav uzlabotas valodas prasmes, šie skolotāji jāatbrīvo no amata.