Jūrmalas direktori aicina valdību pārskatīt Covid-19 noteikumus izglītības iestādēs

© f64.lv, Alise Šulca

Vairāku Jūrmalas pašvaldības skolu direktori nosūtījuši vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, aicinot tās pārskatīt noteikumus par mācību procesa organizēšanu Covid-19 apstākļos.

Vēstuli Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, izglītības un zinātnes ministrei, veselības ministram, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājam, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim nosūtījuši 15 Jūrmalas izglītības iestāžu direktori.

Vēstulē norādīti vairāki satraucoši aspekti, ar kuriem patlaban saskaras izglītības iestādes. Vēstules autori norāda, ka šī brīža Covid-19 krīzes mazināšanas prasības brīžiem ir neizpildāmas un paaugstina stresu, nevis ļauj pievērsties skolēna personības izaugsmei un nepieciešamo prasmju, iemaņu attīstībai. Tādēļ vēstulē tiek lūgts pārskatīt vairākus noteikumus, kas attiecas uz mācību procesa organizēšanu Covid - 19 izplatības apstākļos.

Vēstules autori skaidro, ka Covid-19 krīze ir saasinājusi savstarpējās attiecības sabiedrībā, turklāt skolās to izjūt izteikti krasi, jo izglītības iestāde nevar būt objekts, kurā procesi notiek "zaļajā zonā". Pat, ja pedagoģiskais personāls būtu vakcinēts 100%, riski izglītības iestādēs pastāv. No vienas puses - augstāki riski saslimstības izplatībai, no otras, - jāņem vērā, ka šīs vecuma grupas slimo asimptomātiski vai arī slimības gaita neprasa hospitalizāciju.

Skolu direktori lūdz pārskatīt noteikumus, kas attiecas uz mācību procesa organizēšanu Covid-19 izplatības apstākļos. Runājot par testēšanu, kas jāveic epidemioloģiski drošos apstākļos, direktori norāda, ka jārēķinās ar apstākļiem, ka ne visās skolās iespējams organizēt testēšanu, skolēniem nākot individuāli nodot testus pa vienam un nepulcējoties koplietošanas telpās, jo trūkst telpu, kā arī skolēnu skaits ir liels, tādēļ testēšana aizņems daudz laika.

Nododot testus ārā pie skolas, jārēķinās ar laikapstākļiem, nešķiet adekvāti, ka darbiniekiem un arī skolēniem rudens periodā jāorganizē testēšana un jānodod testi šādos apstākļos, uzskata skolu direktori.

Vēstulē skaidrots, ka jauna kontaktpersona neizbēgami būs skolotājs/darbinieks, kurš kontaktēsies ar konkrētās klases skolēniem testu nodošanas laikā, jārēķinās, ka šajā laikā notiek attālinātais mācību process - skolotāji vada stundas un skolēni mācās. Tas nozīmējot, ka šajā dienā mācības tiek traucētas vai nenotiek vispār. Skolās trūkstot cilvēkresursu, lai testēšanā iesaistītu nevis skolotājus, kuru tiešais pienākums ir vadīt mācību procesu, bet citus darbiniekus.

Skola cenšas ievērot visus noteikumus, reaģēt uz katru jaunu situāciju, atbildēt uz neskaitāmiem vecāku jautājumiem par nestandarta situācijām saistībā ar Covid-19, tomēr šķiet, ka izglītības iestādes pašlaik uzņemas arī daļu Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) funkciju, skolu atbildīgās personas par Covid-19 noteikumu ievērošanu izjūt nopietnu pārslodzi un ir uz izdegšanas sliekšņa, situāciju raksturo direktori.

Viņi iesaka iesaistīt vairāk laboratoriju skolēnu testēšanas nodrošināšanā, piemēram, medicīnas personas varēt ierasties izglītības iestādē ar testēšanai piemērotu transportlīdzekli, tādējādi testēšanā piedalītos jomas profesionāļi, padarot šo procesu loģisku un saprotamu, kā arī ļaujot skolotājiem darīt savu darbu, bet mediķiem - savu.

Komentējot ārkārtējās situācijas laikā piemērojamo mājas karantīnu arī kontaktpersonai, kurai nav Covid-19 infekcijas simptomu un ir derīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, direktori modelē situāciju, kad, testējot trešdienā, ceturtdien skolā uzzina, ka vienā klasē tiek konstatēta saslimšana vienam skolēnam. Tas nozīmē, ka pirmdien, otrdien, trešdien šis skolēns ir kontaktējies ne tikai ar saviem klasesbiedriem, bet arī ar vismaz desmit skolotājiem, kuri arī dosies karantīnā - skolēni tikai uz septiņām dienām, bet skolotāji - uz 14 dienām. Direktori vaicā, kurš šādā situācijā mācīs skolā klātienē palikušās klases.

Direktori iesaka, ka vakcinētajiem skolēniem un pedagogiem jāturpina vērot savu veselību, bet nedoties karantīnā.

Skolu direktori apšauba arī rekomendāciju organizēt skolēnu ēdināšanu katrai klasei atsevišķi vai klases telpā. Viņi norāda, ka lielajās skolās ēdināšana, precīzi ievērojot šos noteikumus, nav iespējama. "Ja ēdamzālē vienlaikus var uzturēties tikai viena klase, cik ilgā laikā var paēdināt, piemēram, 750 skolēnus?" vaicā vēstules autori, paužot satraukumu arī par potenciāli nepieciešamo darbinieku skaitu, lai organizētu skolēnu ēdināšanu klašu telpās.

Organizējot ēdināšanu klases telpā, bažas rada higiēnas prasību ievērošana, kā arī fakts, ka skolēni šajā telpā pavada visu dienu - mācību stundas, lielākoties arī starpbrīžus un vēl arī pusdieno. Šādos apstākļos nav iespējama arī pilnvērtīga telpu vēdināšana, kā to paredz epidemioloģiskie noteikumi, norāda vēstules autori.

Ēdināšana klašu telpās nozīmē arī ēdiena pasniegšanu plastmasas kastēs, kas pats par sevi jau vērtējams kā negatīvs faktors, jo veidosies plastmasas atkritumu kalni katru dienu pēc ēdināšanas.

Ievērojot epidemioloģiskos drošības noteikumus, direktori lūdz atļaut ēdināšanu organizēt skolām ierastajā režīmā.

Direktori uzskata, ka šajā laikā nebūtu jāeksperimentē vai jāveido pilotprojekti testēšanas metožu pārbaudei, lai vēl īpaši sarežģītu jau tā saspringto un neskaidro situāciju skolās.

Vēstules autori vaicā, vai, pārejot uz tā dēvētajiem ātrajiem antigēnu testiem, ir domāts par to, kā ar šī testa izpildi tiks galā jaunāko klašu skolēni. Skolām nav tāda medicīnas personāla, lai šādu testu visai skolai varētu veikt skolas medmāsa, iebilst direktori.

Neskaidrs esot jautājums arī par to, vai šādu testu rezultāti tiks nodoti profesionālās ievirzes skolām, vai šīs skolas veiks katra bērna atkārtotu testēšanu, viņam apmeklējot, piemēram, basketbola treniņu vai klavierspēles stundu.

Direktori rosina skolām dot iespēju, arī sākot klātienes mācības, nākamajā dienā pēc testu nodošanas organizēt attālinātās mācības.

Direktori raksturo situāciju konkrētā skolā, kur testēšana veikta trešdienā: ceturtdien jau no plkst.6 rītā administrācija saspringti gaida rezultātus no laboratorijas. Laikā no plkst.7.40 līdz plkst.8 noskaidrojas, ka kādā klasē ir pozitīvs rezultāts. Operatīvi sākas klašu audzinātāju, vecāku, skolēnu apziņošana. Daudzi jau ir ceļā uz skolu, brauc arī ar sabiedrisko transportu. Paralēli jānoskaidro, kuras ir kontaktpersonas - skolotāji, darbinieki. Arī viņiem tiek likts palikt mājās. Daudzi no viņiem jau ir sākuši pirmo stundu, piemēram, ja pirmā stunda sākas plkst.8.10.

"Uzskatām, ka šāda situācija nav adekvāta un nav savienojama ar mācību procesa kvalitatīvu norisi un organizāciju," vēstulē uzsver Jūrmalas skolu direktori.

Viņi norāda - protams, būtiska ir skolas iesaiste, tomēr būtu jāatceras, ka svarīga ir ģimenes atbildība un informētība par sava bērna veselības stāvokli, proti, testa rezultātu saņemšana un informācijas sniegšana skolai, kā arī bērna veselības stāvokļa novērošana.

Vēstules autori iesaka padomāt par speciālu testēšanas punktu izveidi pilsētās sadarbībā ar konkrētu laboratoriju. Piemēram, Jūrmalas Kauguru mikrorajonā varētu izveidot kādu laboratorijas organizētu punktu, kur bērniem būtu iespēja operatīvi nodot testu. Tāpat testēšanas procesā par papildu samaksu varētu iesaistīt skolas medmāsu.

Skolu direktori atzīst, ka interešu izglītības nodarbību organizēšana tikai vienas klases ietvaros ir zināms risinājums, tomēr galvenokārt to varot praktizēt nodarbībās, kurās skolēns var izpausties individuāli, savukārt kori, deju kolektīvi, teātris un komandu sports šādā režīmā var darboties tikai formāli.

Vēstules autori uzsver, ka kora, dejas un teātra tradīciju saglabāšana jauniešu vidū šobrīd ir nopietni apdraudēta. Ir labi zināms, ka, zaudējot kori, deju kolektīvu vai teātra mākslas pulciņu, to atjaunošana būs jāsāk no nulles - skolēniem vairs nav motivācijas, viņi neredz jēgu piedalīties attālinātā deju vai kora nodarbībā un iestudēt izrādi katrs savā ekrāna pusē, skaidro direktori.

Jūrmalas skolu vadītāji lūdz atjaunot sporta treniņu norisi klātienē, jo sports esot ļoti svarīgs bērna veselības nostiprināšanai, garīgajai attīstībai un psiholoģiskajai sagatavotībai.

Šajā Covid-19 ietekmētajā periodā sporta nodarbībās pedagogi esot iemācījušies ievērot dažādus noteikumus attiecībā uz kvadrātmetru un telpu piepildījumu, plūsmu organizēšanu un citām prasībām. Ir izstrādāti federāciju protokoli un skolu iekšējās kārtības noteikumi Covid-19 drošības prasību ievērošanai, ir nepieciešamās zināšanas un pieredze, lai treniņu process varētu notikt maksimāli drošā vidē, norāda direktori.

Viņi atgādina, ka skolēniem ir nepieciešams nodarboties ar sev svarīgām lietām, attīstīt sevi, jo šajos apstākļos tiek būtiski traucēta bērnu un jauniešu mentālā veselība, un tā sekas būs jūtamas vēl daudzu gadu garumā.

"Mums ir jāprot sadzīvot ar pandēmiju - jau vairāk nekā divus gadus esam nemitīgā stresā: plānojot plūsmas, uzraugot noteikumu ievērošanu, pārplānojot mācību darbu neskaitāmas reizes, proti, klātienē, attālināti, daļa skolēnu skolā, daļa mājās, skolotāji un / vai skolēni karantīnā. Skolu kolektīviem taču jādara savi darbi, radot apstākļus skolā, lai skolotāji varētu mācīt bērnus un bērni varētu mācīties," pauž vēstules autori.

Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība pilnībā atbalsta vēstulē minēto viedokli un aicina arī citus izglītības iestāžu direktorus un vadītājus vērsties pie likumdevējiem, paužot atbalstu Jūrmalas kolēģiem.

Kā vēstīts, no 15.novembra izglītības process visās pakāpēs atkal notiks klātienē, to paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

Izglītības iestādēm būs jāievēro visi jau līdz šim īstenotie drošības pasākumi - visiem jālieto sejas maskas, jāievēro distancēšanās, jāvēdina telpas, jāievēro higiēna, kā arī jāveic testēšana. Lai atgriešanās skolā būtu droša, 4.-12.klašu skolēnu rutīnas testēšana skolās notiek jau šonedēļ, uzsver Izglītības un zinātnes ministrijā.

Izglītības procesa īstenošanā pamatizglītības pakāpē tiek nodrošināts, ka dažādu grupu, klašu vai kursu izglītojamo plūsmas nepārklājas - vienlaikus neatrodas vienā mācību telpā, kā arī nepārklājas ārā starpbrīžos. Šo prasību var nepiemērot vidējās izglītības pakāpē atbilstoši izglītības programmas specifikai - saistībā ar jaunajā valsts vispārējās vidējās izglītības standartā paredzēto padziļināto kursu īstenošanu 11. un 12.klasē.

Lai nodrošinātu skolēnu, dažādu grupu, klašu vai kursu nepārklāšanos, izglītības iestāde var mācību procesu rotācijas kārtībā īstenot attālināti ne vairāk kā piecas darba dienas mēnesī pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, izņemot 1.-6.klasi.

Pamata un vidējās izglītības pakāpes izglītības iestādēs izglītības procesu var īstenot attālināti, izvērtējot attiecīgās klases, grupas, kursa mācību priekšmetu pedagogu un citu izglītības iestādē nodarbināto pieejamību kvalitatīva mācību procesa īstenošanai un nodrošināšanai klātienē. Šie lēmumi jāsaskaņo ar izglītības iestādes dibinātāju, un attālinātās mācības īsteno saskaņā ar izglītības iestādē noteikto kārtību.

Grozījumi noteikumos par Epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas stāsies spēkā jau šonedēļ, paredz arī to, ka papildus jau noteiktajiem gadījumiem, kādos izglītības process var tikt īstenots attālināti, tas pieļaujams arī pamata un vidējās izglītības pakāpes skolēniem, ja vismaz 1/3 no klases, grupas, kursa izglītojamiem izglītības procesu īsteno attālināti noteiktās mājas karantīnas dēļ.

Iespēju robežās "burbuļa" princips skolai jāievēro arī skolēnu ēdināšanas laikā. Gadījumā, ja to nav iespējams izdarīt, izglītības iestādei jāizvērtē un pēc iespējas jānosaka, piemēram, ēdināšanas grafiks pa klašu grupām, jānovieto atstatus attiecīgo klašu galdi. Izglītības iestāde ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju vienojas par labāko risinājumu, ievērojot mācību stundu sarakstu/plānojumu, kā arī ņemot vērā iestādē pastāvošo izglītojamo plūsmu plānojumu, lai mazinātu ciešu kontaktēšanos.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais