Pāreja uz izglītības finansēšanas modeli "nauda seko skolēnam" skolu starpā vairojusi konkurenci par audzēkņiem, kuru piesaistīšanai ne vienmēr lietā tiek likti godīgi līdzekļi, atzīst aptaujātie izglītības iestāžu direktori.
Kā stāsta Rīgas 64.vidusskolas direktore Dace Lāce, lai arī viņas vadītajā izglītības iestādē audzēkņu skaits ir pietiekami liels un netiek pārdzīvots, ja viens vai otrs audzēknis pāriet uz mācībām citur, attieksme pret šo jautājumu noteikti ir mainījusies un neapšaubāmi starp izglītības iestādēm cīņa par skolēniem notiek.
Pēc viņas stāstītā, piemēram, mikrorajonos esošajām skolām viens no aktuālākajiem jautājumiem ir par to, kā noturēt skolēnus pēc sestās klases, lai tie nepārietu uz mācībām pilsētas ģimnāzijās, pretējā gadījumā "nojūk" septītās klases un iztraucē izglītības procesa organizāciju. Turklāt skolēnu pārvilināšanai ne vienmēr tiek izmantoti godprātīgākie paņēmieni.
"Skolas faktiski savā ziņā šobrīd konkurē kā privātuzņēmumi," uzskata Liepājas 15.vidusskolas direktors Gints Ročāns, kurš akcentē, ka pēc izglītības finansēšanas modeļa maiņas skolēnu skaits kļuvis izšķirošs faktors. Mēģinot piesaistot jaunus skolēnus, viņaprāt, galvenais ir piedāvātā izglītības produkta kvalitāte, kas tiek pārbaudīta, stājoties augstskolās, līdztekus dažādiem reklāmas pasākumiem un cita veida aktivitātēm.
Diemžēl, kā atzīst Ročāns, konkurences cīņa starp skolām ne vienmēr ir godīga atšķirībā no konkurences privātuzņēmēju starpā, kuriem parasti nav izteiktu politisko lobiju. "Šai ziņā neesam tik neatkarīgi kā gribētos," norādīja direktors.
Mazāk konkurences saasināšanos izjutušas skolas Latvijas otrā pusē. Kā norāda Naukšēnu vidusskolas direktors Valdis Zariņš, lai arī skolu starpā konkurence ir pastāvējusi vienmēr un skolēnu skaits bijis aktuāls jautājums visu laiku, viņa skatījumā, ar šo problēmu aktīvāk saskaras pilsētas skolas.
Tomēr arī Rēzeknes 1.vidusskolas direktors Jānis Poplavskis norāda, ka šobrīd konkurences saasināšanos nav izjutis un prognozē, ka sekas izglītības finansēšanas modeļa maiņai varētu būt izjūtamas tikai tuvāko gadu laikā. Skolas direktors gan atzīst, ka viņu satrauc tas, kādos apsvērumos vecāki balstās, izvēloties skolu savām atvasēm, jo nereti būtiskāks par par piedāvāto izglītības kvalitāti ir skolas vārds vai apstāklis, ka tajā bērniem tiek liktas labākas atzīmes. Tāpat, viņa skatījumā, ļoti aktuāls un diskutējams ir jautājums par to, kā izglītības iestādes lielums ietekmē mācību kvalitāti.
Arī Naukšēnu vidusskolas direktors norāda, ka, lai arī skolu konkurencē izšķirošajiem faktoriem būtu jābūt izglītības programmu piedāvājumam, kvalitātei un atraktivitātei, visbiežāk pēc pamatskolas izvēloties skolu, jaunieši balstās draugu, vecāku un paziņu ieteikumos. Tikpat aktuāls gan ir jautājums par izmaksām, kas topošajam vidusskolēnam varētu rasties, apmeklējot vienu vai otru vidējās izglītības iestādi, jo, kā uzsver Zariņš, jo tālāk no mājām mācās jaunietis, jo lielākus izdevumus tas prasa.
Savukārt Lāce akcentē, ka kādas no skolas audzēknēm nesen veiktajiem pētījumiem atklājis, ka izglītības iestādes izvēlē izšķirošais ir skolas atrašanās vieta un izglītības līmenis, ko tā spēj nodrošināt. "Tas tā arī ir, un par to katrai skolai ir jādomā, jo rezultātus nav iespējams panākt viena gada laikā," viņa saka.