Šaubās par augstskolu absolventu reģistra lietderību

Izskatot nākamā gada budžeta paketē iekļautos grozījumus Augstskolu likumā, valdībā šodien raisījās diskusija par to, vai ir nepieciešams absolventu reģistrs un kāda no tā būs jēga valsts tautsaimniecībai.

Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts ministriem norādīja, ka ir atbalstāma studējošo reģistra izveide, taču absolventu reģistrs būšot bezjēdzīgs. Jau patlaban ir virkne neskaidrību ar šī reģistra izveidi, proti, kā tiks uzskaitīti absolventi, kā tiks saņemta informācija, ja viņi dosies strādāt uz citām valstīm.

Šādiem apgalvojumiem nepiekrita Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kurš atzīmēja, ka no šāda reģistra būs atkarīgs budžeta vietu izkārtojums augstskolās. To nebūs iespējas administrēt, ja nebūs informācijas par absolventiem.

Tam, ka reģistrs ir ar "robiem", piekrita izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), kurš tomēr uzsvēra, ka katrs absolvents, ja gribēs, varēs informēt par to, ka strādā, iztiku pelna un nodokļus maksā citā valstī. Arī izglītības ministrs uzsvēra, ka šī informācija ir ļoti būtiska, lai plānotu budžeta vietu skaitu un sadalītu valsts budžeta finansējumu. Arī jauniešiem tā būšot vērtīga informācija - izvēloties studiju programmas, viņiem būs iespēja redzēt, kādas ir nodarbinātības iespējas, kāds ir vidējas atalgojums specialitātē un kādas ir turpmākās finanšu karjeras iespējas.

Pēc ministra skaidrojuma Bernāts minēja, ka arī viņš ir atzinis, ka reģistrā būs nepilnības. Savukārt Šadurskis atbildēja, ka arī vēlēšanu reģistrā ir kļūdas, jo informācija reizēm tiek nosūtīta mirušiem cilvēkiem.

Lai gan Rektoru padome aicināja grozījumu likumprojektu izslēgt no budžeta likumprojekta paketes, kā to rosina arī Saeimas juridiskais birojs, un skatīt parastajā kārtībā, valdība tomēr lēma virzīt projektu skatīšanai Saeimā uz budžeta otro lasījumu.