Mākslas un mūzikas skolas, kas mācību gadu uzsāka ar bažām, vai samazinātā finansējuma dēļ to varēs pabeigt, tagad var atviegloti uzelpot, jo šogad līdzekļu pietiek, lai nodrošinātu mācību procesu un atjaunotu stundu skaitu. Tomēr skolu pārstāvji ir satraukti, jo Kultūras ministrija (KM) uzsākusi izglītības reformu, kas varētu atstāt negatīvu ietekmi uz mācību kvalitāti.
"Šogad mākslas un mūzikas skolu pedagogu algām no valsts piešķirts finansējums apmēram astoņi miljonu latu. Šī summa, rēķinot uz vienu mēnesi, ir apmēram divas reizes lielāka nekā pagājušā semestrī," stāsta KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule. Viņa norāda, ka neviena skola šā mācību gada laikā nav paziņojusi par darbības apturēšanu nepietiekama finansējuma dēļ.
Ogres mūzikas skolas direktors Guntis Pļavnieks stāsta, ka šajā semestrī atjaunots stundu skaits, ko pērn nācās pamatīgi samazināt: "Bērniem tagad ir krietni vieglāk, jo viņi var mācīties pedagogu uzraudzībā un saņemt konsultācijas." G. Pļavnieks atklāj, ka skolai ļoti nozīmīgs ir arī pašvaldības atbalsts un vecāku līdzmaksājums, ko pērn vasarā paaugstināja līdz 15 latiem mēnesī.
Nedaudz labākā situācijā pašlaik atrodas arī Aizkraukles mākslas skola. Direktore Taiga Kalvišķe atklāj, ka iepriekšējā semestrī nācās samazināt stundu skaitu 1.–3. klašu audzēkņiem, tagad ir atjaunotas 10 stundas. T. Kalvišķe uzsver, ka mākslas skolu pedagogi ir krietni sliktākā stāvoklī nekā mūzikas skolās strādājošie – lielākā daļa mākslas skolu pasniedzēju nekad nav strādājuši pilnu slodzi, kamēr mūzikas skolās notiek individuālas stundas, kas pedagogiem ļauj strādāt pat divas slodzes. Tā kā likme par slodzi abu veidu skolās ir vienāda, mākslas skolās reālās algas ir mazākas.
Arī Latvijas Mākslas skolu skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Maija Pīlāga ir novērojusi, ka situācija šogad, salīdzinot ar iepriekšējo semestri, ir uzlabojusies un skolas spēj pildīt savas funkcijas. Tomēr viņa ir nobažījusies, ka jau septembrī situācija atkal pasliktināsies, jo KM plāno realizēt reformas, kuru gaitā ievērojami samazinās stundu skaitu skolās.
"Tas noteikti atsauksies uz mācību kvalitāti," pārliecināta M. Pīlāga. Viņa atklāj, ka mākslas un mūzikas skolu pārstāvji pret plānotajām izmaiņām ir kritiski noskaņoti un pašlaik notiek diskusija ar KM par iespējamām izmaiņām mākslas un mūzikas izglītībā. Tāpat skolu pārstāvji strādā, lai izstrādātu savu programmu un priekšlikumus darbam samazināta finansējuma apstākļos, jo, neskatoties uz to, ka šogad valsts atbalsts ir lielāks nekā pagājušā gada nogalē, M. Pīlāga uzsver, ka tas ir pietiekams tikai, lai skolas pastāvētu, nevis attīstītos.