Mūzikas skolas būs talantīgākajiem, mākslas – bagātāko novadu un pilsētu bērniem
Kultūras ministrijas (KM) paspārnē izstrādātā reforma mākslas un mūzikas skolām paredz izveidot divu līmeņu mācību programmas – mūzikā pilnu programmu apgūs talantīgākie bērni, bet mākslā – tie, kas dzīvos bagātākajos novados un pilsētās.
Skolu pārstāvji pret gaidāmajām izmaiņām ir noskaņoti negatīvi un prognozē mācību kvalitātes kritumu, tomēr ministrija norāda, ka reforma palīdzēs kultūrizglītībai piešķirto finansējumu izlietot efektīvāk, izmantojot metodes, kas balstītas uz stundu kvalitāti, nevis daudzumu.
Mazāk stundu
KM izstrādātā reforma mākslas un mūzikas izglītībā paredz izveidot divas mācību programmas – pamata un paplašināto. KM Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas vadītāja Agnese Miltiņa norāda, ka mākslas un mūzikas skolās situācija atšķirsies. Mūzikas skolās pirmajās četrās klasēs visi bērni apgūs vienu programmu, bet pēc tam skolēnus atkarībā no viņu spējām sadalīs divās plūsmās – piektdaļa mācīsies paplašinātu programmu, kuras laikā iegūtās zināšanas ļaus iestāties mūzikas vidusskolā, pārējie apgūs pamata programmu, kurā būs par trešdaļu mazāks mācību stundu skaits nekā pašlaik mūzikas skolās. Plānots, ka audzēkņiem būs iespēja pāriet no vienas programmas uz otru.
Reforma paredz samazināt teorētisko stundu skaitu un pielāgot programmas nozares pieprasījumam, akcentu liekot uz muzicēšanu ansambļos un orķestros.
A. Miltiņa norāda, ka mākslas skolās valsts finansēs tikai divas trešdaļas no pašlaik apgūstamā stundu skaita. Protams, piesaistot papildu līdzekļus no pašvaldības vai citiem avotiem, skolās varēs realizēt arī pilnas mācību programmas ar lielāku stundu skaitu.
Bažījas par kvalitāti
Lai pilnveidotu pedagogu prasmes dažādu mācīšanas metožu lietošanā, KM sākusi trīs gadu ilgu Eiropas Sociālā fonda projektu Profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība. "Stundu skaitu nevar uzskatīt par kvalitātes rādītāju, jo, izmantojot citas mācību metodes, vielu var iemācīt ātrāk nekā pašlaik," ir pārliecināta A. Miltiņa.
Tomēr mākslas un mūzikas skolu pārstāvji domā citādi. "Lai apgūtu instrumenta spēli, nozīmīgs ir tieši treniņš. Vidusskolās jau tagad bieži nākas uzņemt nepietiekami sagatavotus bērnus. Samazinot mācību stundu skaitu, situācija tikai pasliktināsies," uzskata Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas priekšsēdētājs un Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors Aivars Broks.
Viņš ir pārliecināts, ka "bērnu dalīšana izcilajos un vājajos" ir nepareiza, jo pusaudži 10–12 gadu vecumā vēl nevar būt droši, vai saistīs dzīvi ar mūziku, turklāt lielai daļai audzēkņu dotības pilnībā atklājas tikai pamatskolas pēdējās divās klasēs.
"Plānotās reformas ir grūti vērtēt viennozīmīgi," atklāj Ogres Amatniecības vidusskolas direktores vietniece Diāna Vernera. "Mākslas skola ir ļoti nozīmīgs faktors bērna izaugsmei, tāpēc jācenšas tās maksimāli saglabāt, bet ir arī jāņem vērā ekonomiskā situācija valstī." Pedagoģe prognozē, ka reforma mākslas skolās neatstās būtisku ietekmi uz jauniešu iespējām turpināt izglītību mākslas vidusskolās, jo tajās bieži uzņem jauniešus bez mākslas skolas izglītības.
Plānāks budžets
Šogad mākslas un mūzikas skolām no valsts piešķirti nepilni astoņi miljoni latu, kas ir divas reizes mazāk nekā 2008. gadā. 2009. gadā bija gandrīz 12 miljoni latu.
Latvijas Mākslas skolu skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Maija Pīlāga uzsver, ka skolas ir gatavas strādāt arī mazāku finansējumu un meklēt veidus, kā ietaupīt, bet esošajās mācību programmās stundu skaitu samazināt nedrīkst, jo "krīze kādreiz beigsies un tad, iespējams, visu, kas pašlaik sasniegts nāksies veidot no jauna".
Tomēr KM Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas vecākā referente Jolanta Klišāne uzsver, ka reformas kultūrizglītībā ir nepieciešamas neatkarīgi no piešķirtā finansējuma. Piemēram, vajadzību ieviest divu līmeņu izglītību mūzikas skolās pierāda tas, ka jau pašlaik valsts konkursi mūzikas skolu audzēkņiem notiek divos līmeņos.