Trešo valstu pilsoņu Latvijā problēmas un risinājumi
Latviju par savu dzīvesvietu katru gadu izvēlas aizvien vairāk ārzemnieku, un lielākā daļa šādu lēmumu pieņem tieši ģimenes dēļ – lai būtu kopā ar mīļoto cilvēku, laulāto, bērniem vai vecākiem.
Pirmie «iedzīvošanās» jeb integrācijas gadi ārvalstu cilvēkiem Latvijā nereti saistās ar psiholoģisku diskomfortu – jāpierod pie jaunas klimatiskās, sociālās un savstarpējo attiecību vides.
Latvijas sabiedrība nav atvērta cittautiešiem
Trešo valstu valstpiederīgie (cilvēki, kuri dzimuši ārpus Eiropas Savienības) pārceļas uz dzīvi Latvijā gan no postpadomju valstīm – Krievijas un Baltkrievijas, gan no tālākām Austrumu un Dienvidu valstīm. Valoda ir viens no svarīgiem iekļaušanās nosacījumiem, tādēļ krievvalodīgiem cilvēkiem iekļauties Latvijas sabiedrībā ir vieglāk, jo viņiem ir iespēja komunicēt un saprasties ar vietējiem iedzīvotājiem. Savukārt tiem cilvēkiem, kas Latvijā ieradušies no tālākām valstīm un kuriem ir atšķirīgs izskats, sejas vaibsti vai ādas krāsa, problēmas ir izteiktākas. Skaidro trešo valstu pilsoņu atbalsta grupu vadītāja Inese Stankus – Viša: «Man tas šķiet ļoti biedējošs moments, ka atšķirīga izskata cilvēki Latvijā uz ielas piedzīvo smagus emocionālus un fiziskus uzbrukumus. Postpadomju valstu cilvēkus mēs pieņemam, jo viņiem ir gaiša ādas krāsa, bet citus – nē? Tie ir ļoti spēcīgi stereotipi. Jo patiesībā – tiklīdz sāc komunicēt ar citas kultūras cilvēku, parasti viedoklis mainās – jā, ir specifiskas un atšķirīgas lietas, bet ir arī ļoti daudz kas kopīgs. Ne jau reliģija vai ādas krāsas nosaka, kāds ir cilvēks un kādi ir viņa uzskati. Galvenais ietekmējošais faktors ir tā kopējā vide, kurā viņš ir uzaudzis un kāda audzināšana bijusi ģimenē.»
Lai gan Latvijas sabiedrībā plaši runā par trešo valstu valstpiederīgo integrāciju un latviešu valodas apguves nodrošināšanu cittautiešiem, realitātē pastāv vairāki būtiski šķēršļi šo cilvēku veiksmīgai integrācijai mūsu sabiedrībā. Pirmkārt, neskatoties uz to, ka strādājošie trešo valstu pilsoņi ar termiņuzturēšanās atļauju Latvijā maksā tādus pašus nodokļus, kā vietējie iedzīvotāji, šai imigrantu grupai un viņu bērniem netiek nodrošināta pieeja valsts apmaksātai veselības aprūpei, sociālai un juridiskai palīdzībai vai atbalstam bezdarba gadījumā. Uzsākot darba meklējumus vai kārtojot juridiskus jautājumus, trešo valstu pilsoņi Latvijā nereti saskaras ar dažādiem aizspriedumiem un noraidījumu, kā arī nekorektu valsts institūciju darba stilu, kad savas tiesības ir «jāizcīna». Pirmajā adaptācijas posmā saskaroties ar grūtībām valodas apguvē, neziņu par nākotni un psiholoģisku diskomfortu, problēmas var veidoties arī savstarpējās attiecībās ģimenē, piemēram, rasties konflikti starpkultūru atšķirību dēļ un stress saistībā ar ģimenes nākotni vai saglabāšanu. Un, ja cilvēks ilgstoši ieslīgst šādā konflikta un neizpratnes fāzē, viņš sāk izolēties no sabiedrības vai pat ieslīgt depresijā. Tādēļ ir ļoti būtiski, lai cittautietis, uzsākot dzīvi Latvijā, saņemtu psihoemocionālu atbalstu un konsultācijas par visiem neskaidrajiem jautājumiem.
Trešo valstu pilsoņiem nodrošina psiholoģisku atbalstu
Lai mazinātu cittautiešu sociālo izolēšanos, veicinātu pieņemšanas sajūtu latviskā vidē un pilnvērtīgu piekļuvi sociāliem pakalpojumiem, šajā gadā Nodibinājums „Sociālo pakalpojumu aģentūra” ar Eiropas trešo valstu valstpiederīgo integrācijas fonda atbalstu Latvijā uzsāk projektu „Darbosimies kopā”, kura ietvaros trešo valstu pilsoņiem un viņu ģimenēm tiek nodrošināti dažādi atbalsta pasākumi. Programmas ietvaros ģimenēm ir pieejamas psihoterapeitu konsultācijas, Latvijas iedzīvotāju mentoru pakalpojumi, kas palīdz risināt dažādus individuāli svarīgus jautājumus. Kā stāsta projekta īstenotāji, būtiska aktivitāte ir jaukto ģimeņu atbalsta grupas, kas cilvēkiem ar līdzīgām problēmām dod iespēju sanākt kopā, iepazīties, diskutēt par savu pieredzi jaunajā valstī un veidot savu domubiedru un kontaktu loku. Atbalsta grupas velta lielu uzmanību arī starpkultūru attiecību izpratnei, lai stiprinātu pārus un ģimenes, kuras pirmajā adaptācijas posmā savas reliģiskās vai kultūras atšķirības izjūt īpaši skaudri.
«Latvieši ir drūmi, bet jauki»
Pieredzē dalās Inese Stankus - Viša: «Nevar teikt, ka ārzemnieku integrācijas process Latvijā vienmēr ir neveiksmīgs un saistīts ar psiholoģisku spriedzi. Cilvēki tomēr ir dažādi, vieni iekļaujas ātrāk, citi kādu laiku noslēdzas. Tomēr, ir skaidrs, ka adaptācijas posms pastāv, un noteikti ir jāpaiet kādam laikam, kamēr cilvēks sāk patiešām iekļauties jaunā sabiedrībā. Nonākot svešā valstī, jebkuru cilvēku pārņem sajūta, ka viņš ir viens, jo viņam nav sava domubiedru, atbalsta un kontaktu loka. Tādēļ, manuprāt, integrācijas sākuma posmā ļoti būtisks un vērtīgs ir tieši atbalsts kontaktu veidošanā, lai cilvēkam būtu, ar ko dalīties pieredzē un izrunāt neskaidros jautājumus un kultūru atšķirības. Manā pieredzē ar brīvprātīgajiem darbiniekiem no dažādām valstīm ir bijis gadījums, ka ārzemju cilvēki nedaudz baidās no latviešiem, jo mūsu nopietnās sejas izteiksmes viņi iztulko kā dusmas vai aizvainojumu. Un šeit mēs redzam patiešām reālas kultūru atšķirības – ārzemju cilvēki nopietnu, drūmu skatienu ir pieraduši «atkodēt» kā negatīvas attieksmes vēstnesi. Paradoksāli, bet mums pašiem tas pilnīgi neko nenozīmē – tas, ka mēs, latvieši, maz smaidām un esam nopietni, nenozīmē, ka mēs domājam ko ļaunu. Tomēr, neskatoties pat uz mūsu drūmo un noslēgto dabu, ārzemnieku priekšstats par latviešiem ir pozitīvs – viņiem šķiet, ka latvieši ir ļoti atvērti, cieņpilni, toleranti un jauki cilvēki.»
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild nodibinājums „Sociālo pakalpojumu aģentūra”. Projektu 75% apmērā finansē Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds un 25% ir valsts budžeta līdzekļi.
Sīkāka informācija: www.krize.lv
Projekta vadītāja Aija Vule (aija.vule@gmail.com)
Projekta koordinatore Aivita Roze-Khaite (Aivita.roze@gmail.com)