Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atzīst, ka publisko iepirkumu jomā pastāv augsti korupcijas riski un KNAB savas darbības laikā ir izmeklējis vai joprojām izmeklē vismaz 21 ar iepirkumiem saistītu krimināllietu.
2011.gadā Latvijā uzņēmumi maksāja 6,6% no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, taču pērn šis skaitlis ir audzis līdz 7,5%, secināts pagājušajā nedēļā prezentētajā Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumā par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs.
KNAB preses pārstāve Inta Šaboha, aģentūrai LETA komentējot pētījuma rezultātus, norādīja, ka publiskie iepirkumi ir tā joma, kurā apgrozās lieli finanšu līdzekļi un līdz ar to pastāv augsti korupcijas riski. Iemesli tam ir dažādi - to var skaidrot gan ar vēsturiskām tradīcijām, ka bez došanas nekas nenotiks, gan ar iesaistīto pušu savstarpējo izdevīgumu un vēlmi izmantot iepirkumus, lai gūtu sev personisko labumu.
Korupcijas izplatību publisko iepirkumu jomā nevar precīzi noteikt, jo korupcija ir latents noziegums, kas var palikt sabiedrībai nezināms. "Gadījumos, ja abas iesaistītās puses ir apmierinātas ar rezultātu un ieinteresētas neizpaust informāciju par šo faktu, tad ir grūti cīnīties pret korupciju šajā jomā. Kā secināts pētījumā "Valsts godaprāta sistēmas novērtējums" par Latviju, uzņēmējdarbības vides godīguma vērtējums ir samazināts, jo atklātības un atbildīguma līmenis ir diezgan zems," uzsvēra Šaboha.
KNAB uzskata, ka nereti nepietiek vien ar efektīvu ārējo kontroli un tiesībsargājošo institūciju darbu, bet nepieciešama arī aktīva uzņēmēju iesaistīšanās cīņā pret korupciju. Korupcijas riskus iepirkumos ietekmē vairāki faktori, piemēram, kontroles trūkums, tirgus konkurences saasināšanās ekonomiskās krīzes apstākļos, iepirkumu speciālistu ilggadēja darbība vienā institūcijā un likumā paredzētā konfidencialitāte iepirkumu procesā.
Diemžēl KNAB pieredze liecina, ka uzņēmēju iecietība pret korupcija ir augsta. Vairākās KNAB izmeklētās krimināllietās iegūtie pierādījumi liecina, ka uzņēmēji ir iesaistījušies noziedzīgās shēmās, bet nav ziņojuši par to. Plānots, ka ar 1.aprīli spēkā stājušies grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā nodrošinās efektīvāku piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu attiecībā uz juridiskajām personām.
Saskaņā ar minētajiem grozījumiem piespiedu ietekmēšanas līdzekli varēs piemērot privāto tiesību juridiskajai personai, tostarp valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībai, kā arī personālsabiedrībai. Turklāt attiecībā uz minētajām personām turpmāk varēs piemērot vairākus piespiedu ietekmēšanas līdzekļus - likvidāciju, tiesību ierobežošanu, mantas konfiskāciju un naudas piedziņu. Pēdējos trīs varēs piemērot vienlaicīgi.
Grozījumi paredz, ka tiesību ierobežošana nozīmē noteiktu tiesību vai atļauju atņemšanu vai aizliegumu juridiskajai personai izmantot noteiktas tiesības, saņemt valsts atbalstu vai palīdzību, piedalīties valsts vai pašvaldības iepirkuma procedūrā. Šādu tiesību ierobežošanas maksimālais laiks tiek palielināts no pieciem līdz desmit gadiem. Lai noziedzīga nodarījuma izdarīšana uzņēmuma interesēs būtu finansiāli neizdevīga, būtiski tiek palielināts arī naudas piedziņas maksimālais apmērs - no 2 miljoniem uz 20 miljoniem latu.
Kopumā KNAB savas darbības laikā ir izmeklējis vai joprojām izmeklē vismaz 21 ar iepirkumiem saistītu krimināllietu. Šogad ir sākts viens kriminālprocess.
Jau ziņots, ka 2011.gadā Latvijā uzņēmumi maksāja 6,6% no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, taču pērn šis skaitlis ir audzis līdz 7,5%, secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumā par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs.
Kā norādīja viens no pētījuma autoriem Arnis Sauka, tas, iespējams, saistīts ar sīvo konkurenci iepirkumos un grūtībām uzvarēt konkursos.
Līdzīga tendence vērojam arī kaimiņvalstīs - Lietuvā 2011.gadā, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, uzņēmējiem nācies kukuļos maksāt 7,6% no līguma summas, bet pērn šī proporcija augusi līdz 8,6%. Igaunijā proporcija augusi no 3,4% līdz 5%.
Kopumā lielākā daļa Latvijas (49,5%) un Igaunijas (54,6%) aptaujāto uzņēmēju atzinuši, ka viņi nemaksā kukuļus, lai tiktu pie pasūtījuma. Lietuvā šī proporcija ir vien 17,1%. Savukārt 27% Latvijas uzņēmumu atzina, ka maksā 10-12% no līguma summas. Igaunijā uzņēmēji lielākoties maksā no 2% līdz 9,9% no līguma summas, bet Lietuvā pierasts maksāt 10-12% no līguma summas, tā atzinuši 37,1% respondentu.
Savukārt procenti no maksājumiem, ko uzņēmumi maksājuši, lai "nokārtotu lietas", Latvijā samazinājušies, bet Lietuvā un Igaunijā - palielinājušies. Attiecīgi Latvijā - no 8,9% pirms diviem gadiem līdz 8,7% pērn, savukārt Igaunijā - no 5,5% līdz 5,6%, bet Lietuvā - no 12,9% līdz 14%.
Pētījums par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs tika veikts šā gada aprīlī un martā, katrā no valstīm aptaujājot pa 500 uzņēmējiem. Intervijas veica pētījumu kompānija "SKDS".
Pērn ēnu ekonomika Latvijā sarukusi līdz 21,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Lietuvā augusi līdz 18,2%, bet Igaunijā - līdz 19,2% no IKP.