Pasniegtas stipendijas "Sievietēm zinātnē"

Šodien Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) notika svinīga "L'Oréal" Latvijas stipendijas "Sievietēm zinātnē" laureāšu apbalvošana.

Šogad stipendiju saņēma trīs pētnieces - Bioloģijas doktore Zane Kalniņa, Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes doktorante Jeļizaveta Sokolovska un dabaszinātņu maģistre Liāna Širmane.

LZA prezidents Ojārs Spārītis savu uzrunu sāka ar kritiku valsts valdībai par nepietiekamu ieguldījumu intelektuālā spēka saglabāšanā, pieminot, ka daļai zinātnieku ir nācies izceļot no valsts šī iemesla dēļ. Viņš norādīja, ka ar šo stipendiju var tiekties īstenot trīs principus, kurus ignorē Latvijas politiķi, - atbalstīt nozīmīgus pētījumus Latvijā, sekmēt sieviešu iespējas veidot veiksmīgu karjeru zinātnē un sniegt jūtamu atbalstu jaunajām zinātniecēm. Viņš norādīja, ka stipendijai ir izvēlētas pašas mērķtiecīgākās un daudzsološākās jaunās zinātnieces.

Stipendijas "Sievietēm zinātnē" Goda patronese, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga norādīja, ka šīs stipendijas ir nozīmīgs atbalsts pētniecēm, un arī veltīja kritiku valdībām par zemo finansiālo atbalstu zinātnei uz citu Eiropas Savienības valstu fona. Runājot par sievietēm zinātnē, viņa klāstīja, ka agrāk ir bijuši daudzi stereotipi par to, piemēram, ka sieviete zinātnē ir kaut kas neparasts, ka viņa atsakās no ģimenes, kuri tagad iemiesoti gan filmās, gan arī dzīvē. Viņa akcentēja, ka atbalsts sievietēm zinātniecēm ir ļoti svarīgs.

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Zinātnes programmas padomes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš norādīja, ka zinātne ir veids, kā skatīties uz nākotni un sabiedrības un valsts attīstību. Viņš novēlēja ar šīs stipendijas palīdzību jaunajām zinātniecēm īstenot savu plānus.

"L'Oréal Baltic" ģenerāldirektors Benuā Žilia norādīja, ka ir jāatbalsta un jāiedrošina jaunās zinātnieces, jo pasaulē ir nepieciešama zinātne un zinātnei ir nepieciešamas sievietes.

Žūrijas komisijas priekšsēdētājs Jānis Stradiņš sacīja, ka stipendijas izvēlē tika vērtēti tādi kritēriji kā darba nozīmīgums, tēmas aktualitāte, starptautisko publikāciju skaits un paša pētnieces reputācija. Viņš arī akcentēja, ka pēdējos gados pretendenšu skaits uz stipendiju pieaug.

Kalniņa, kura ir arī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece, strādās pie jauna ar asins analīzes palīdzību veicama testa izveides sekmīgākai prostatas vēža diagnostikai un slimības gaitas prognozēšanai. Plānots, ka šī testa precizitāte būs ievērojami augstāka nekā līdz šim izmantotajiem. Tas dos informāciju arī par slimības agresivitāti, tādējādi palīdzot katram pacientam izvēlēties piemērotāko ārstēšanas kursu.

Savukārt Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārste rezidente-endokrinoloģe, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Bioķīmijas grupas pētniece, LU Medicīnas fakultātes doktorante Jeļizaveta Sokolovska pētīs ģenētiskos, molekulāros un vides faktorus, kuri ietekmē nieru bojājuma (diabētiskās nefropātijas) attīstību pacientiem ar 1.tipa cukura diabētu. Diabētiskā nefropātija ir smaga diabēta komplikācija. Slimībai attīstoties, rodas tūskas, paaugstināts asinsspiediens, anēmija, nieru mazspēja, kādēļ pacientiem jāuzsāk nieru aizstājterapija vai jāveic nieru transplantācija. Pētījums veicināšot izpratni par diabētiskās nefropātijas iemesliem un attīstību, lai nākotnē varētu laikus noteikt un mazināt tās risku. Iegūtos rezultātus izmantos jaunu medikamentu ieviešanā cukura diabēta komplikāciju profilaksei un ārstēšanai.

Tikmēr dabaszinātņu maģistre Liāna Širmane, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētniece, izzinās neorganisku luminiscences materiālu optisko īpašību izmaiņas atkarībā no daļiņu izmēra. Pētījuma rezultāti būšot plaši pielietojami gan displejos un avārijas gaismas apzīmējumos, gan banknošu un identifikācijas dokumentu aizsargāšanā pret viltojumiem, gan bioloģijā un medicīnā - audzēju diagnostikā un ārstēšanā.

Deviņos gados stipendiju saņēmušas 27 Latvijas zinātnieces, kuru mērķis ir palīdzēt cilvēkiem atbrīvoties no bīstamām slimībām, iegūt "tīru" enerģiju un veselīgāku pārtiku, pāriet uz efektīvākām, videi un cilvēkiem draudzīgām, resursus taupošām tehnoloģijām un materiāliem - uzlabot mūsu dzīves kvalitāti, padarīt pasauli drošāku un ērtāku.

Jau vēstīts, ka šogad bija liela zinātnieču interese par "L'Oréal" Latvijas stipendiju "Sievietēm zinātnē" - konkursam tika iesniegti 43 pētījumu projekti, kas ir vairāk nekā iepriekšējos gados, aģentūrai LETA pastāstīja stipendiju programmas "Sievietēm zinātnē" koordinatore Estere Braķe.

Stipendija "Sievietēm zinātnē" 4000 latu apmērā tiek piešķirta trim dzīvības zinātņu vai materiālzinātņu jomā strādājošām Latvijas zinātniecēm. Divas doktorantes līdz 33 gadu vecumam to saņems disertācijas izstrādei, bet viena zinātņu doktore vecumā līdz 40 gadiem - zinātnisko pētījumu veikšanai. Stipendija paredzēta, lai atbalstītu sieviešu iespējas veidot karjeru zinātnē un mudinātu jaunās zinātnieces nepamest valsti, tādēļ obligāts nosacījums ir pētījumu veikšana Latvijā.

Starptautiskā "L'Oréal" un UNESCO programma zinātnieču atbalstam "Sievietēm zinātnē" izveidota 1998.gadā, bet Latvijā nacionālā stipendija šajā programmā tiks piešķirta jau devīto reizi.

Iepriekšējais gads "L'Oréal" Latvijas stipendijas "Sievietēm zinātnē" saņēmējām bijis īpaši ražīgs. 2012.gada stipendiāte inženierzinātņu doktore Dagnija Loča ir kļuvusi par RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra direktori. 2012.gadā viņas pētījumā iegūti rezultāti, kas paver daudzsološas perspektīvas dabīgam kaulam tuvu kaulu cementu izstrādē, kuri veicinās kaulu atjaunošanos un pakāpeniski organismā izdalīs nepieciešamos medikamentus, samazinot iekaisumu risku pēcoperācijas periodā.

Savukārt 2012.gada stipendiāte Elīna Škapare, kura pēta, kādas veselību veicinošas īpašības piemīt no Latvijai raksturīgām ābolu šķirnēm iegūtiem produktiem, disertāciju jau ir aizstāvējusi - viņai piešķirts farmācijas zinātņu doktores grāds. 2012.gada trešā stipendiāte Ilze Smeltere, kuras pētījuma mērķis ir izveidot jaunu, videi un cilvēkam draudzīgu pjezoelektrisko keramiku, kas varētu kaut daļēji aizstāt līdz šim plaši lietotos toksisko svinu saturošos pjezomateriālus, ir pabeigusi darbu pie disertācijas un gatavojas to aizstāvēt.

Svarīgākais