Ukrainas kara 316. diena. Jaunākā informācija

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 5.janvārī. Ukraina jau desmit mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:22. ASV prezidents Džo Baidens un Vācijas kanclers Olafs Šolcs ceturtdien vienojušies nosūtīt Ukrainai kaujas bruņumašīnas, paziņoja Baltais nams.

22:04. Krievija sper soļus, lai pirms kārtējā mobilizācijas viļņa, kas paredzēts janvārī, nepieļautu iesaukuma vecuma vīriešu masveida izceļošanu uz ārzemēm, pavēstīja Ukrainas armijas ģenerālštābs. Paralēli tam notiek iedzīvotāju pasportizācija okupētajās Ukrainas Luhanskas apgabala teritorijās. "Okupētā reģiona banku iestādes maksājumu karšu noformēšanai pieprasa Krievijas Federācijas pases," teikts paziņojumā.

20:55. Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam šodien bijusi saruna ar savu Ukrainas kolēģi Volodimiru Zelenski, kuram uzsvēris, ka Latvija turpinās sniegt visa veida atbalstu Ukrainai, sociālajā tīklā "Twitter" norādījis Levits. Tāpat viņš paudis atbalstu Ukrainas prezidenta redzējumam par Miera plānu. Arī Zelenskis "Twitter" norādījis, ka viņam bijusi auglīga saruna ar Levitu.

20:15. Karš Ukrainā ir radījis jaunu iespēju logu, lai Moldova kļūtu par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, šodien pēc diskusija "Moldovas ceļš uz Eiropas Savienību: kā Latvija var atbalstīt?" uzsvēra Latvijas Transatlantiskā organizācijas (LATO) ģenerālsekretāre Sigita Struberga. Viņa secina, ka Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā ir nesis milzīgu postu ne tikai Ukrainai, bet arī tās kaimiņvalstīm, tai skaitā, Moldovai. Vienlaikus eksperte uzsver, ka karš ir arī licis Eiropas Savienības politikas veidotājiem pārskatīt kandidātvalstu eirointegrācijas procesus un Austrumu partnerības lietderību, tādējādi radot jaunu iespēju logu, ko Moldovai ir iespēja izmantot veiksmīgi realizējot reformas, modernizāciju un pārskatot iekšpolitisko dienaskārtību.

18:35 Atbildot Krievijas piedāvātajam pamieram, Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks uzsvēra, ka "pagaidu pamiers" var sākties brīdī, kad Krievijas agresors pametīs Ukrainas teritoriju.

17:41 Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu Pareizticīgo Ziemassvētku laikā ieviest "pamiera režīmu"

16:54 No kara sākuma līdz 2022. gada beigām Ukraina eksportējusi gandrīz 39 miljonus tonnu graudu, eļļas augu un to pārstrādes produktu

16:08 5.janvārī Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā deg rūpnīca "Belarus-MTZ", informēja Ārkārtas situāciju ministrijā. Ugunsgrēku izdevies ierobežot

15:36 Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdienTurcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam telefonsarunā sacīja, ka Krievija ir atvērta dialogam attiecībā uz Ukrainu, taču Kijevai ir jāņem vērā "jaunās teritoriālās realitātes"

14:47. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien brīdinājis nenovērtēt par zemu Krievijas prezidenta Vladimira Putina ambīcijas un apņēmību karā Ukrainā, norādot, ka Putins un Krievija ir gatavi samierināties ar zaudējumiem.

Putins un Krievija ir parādījuši savu gatavību samierināties ar zaudējumiem uz ciešanām, pavēstīja Stoltenbergs.

Nekas neliecina, ka Putins būtu mainījis savus plānus un mērķus Ukrainā, biznesa konferencē Norvēģijā sacīja Stoltenbergs, piebilstot, ka ir bīstami nenovērtēt Krieviju.

14:00. Vācijā 2022.gadā izmantoja vairāk atjaunojamās enerģijas nekā jebkad iepriekš, bet nespēja sasniegt savu mērķi ogļskābās gāzes samazināšanā, jo karš Ukrainā piespieda atkal paplašināt ogļu un naftas izmantošanu, trešdien paziņojusi domnīca "Agora Energiewende".

Eiropas lielākā ekonomika pērn emitēja 761 miljonu tonnu siltumnīcefektu izraisošo gāzu, kas ir tikai par vienu tonnu mazāk nekā 2021.gadā, taču atpaliek no mērķa samazināt šādu gāzu emisiju līdz 756 miljoniem tonnu, teikts "Agora Energiewende" paziņojumā.

12.41. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ceturtdien telefonsarunā aicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pasludināt vienpusēju uguns pārtraukšanu Ukrainā. "Prezidents Erdogans sacīja, ka aicinājumus uz mieru un sarunām vajadzētu atbalstīt ar vienpusēju uguns pārtraukšanu un vīziju par taisnīgu risinājumu," paziņoja Erdogana birojs.

11.35. Krievijas oligarhs un prezidenta Vladimira Putina uzticības persona Jevgēņijs Prigožins paziņojis, ka pirmā grupa no noziedznieku, kurus karam Ukrainā cietumos savervējusi viņa dibinātā algotņu banda "Vagner", atgriezusies Krievijā, un viņu sodāmība dzēsta.

Kremļa kontrolētā aģentūra "RIA Novosti", atsaucoties uz Prigožinu, ziņo, ka tiesātie noziedznieki noziedznieki apžēloti pusgadu pēc līguma noslēgšanas ar "Vagner".

11.21. Hersonas apgabala administrācijas vadītājs Jaroslavs Januševičs ziņo, ka krievu karavīri pagājušajā diennaktī kopumā 41 reizi apšaudīja apgabala teritorijas. Tika ievainoti trīs cilvēki, vēstīts portālā pravda.com.ua.

10.03. Akcijas "Adījumi Ukrainas atbalstam" ietvaros no 2022.gada septembra līdz decembra beigām Latvijas iedzīvotāji saziedojuši un Latvijas Pasta nodaļās nodevuši 5100 kilogramu dažādu adījumu, kas, kā sarēķinājušas akcijas rīkotājas no biedrības "Mēs Iecavai", līdzinās 51 000 zeķu pāru. Ziedotos adījumus biedrība "Tavi draugi" tālāk nogādā Ukrainas karavīriem, mierīgajiem iedzīvotājiem un kara bēgļiem.

09.13. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 109 720 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 810 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 3041 tanku, 6108 bruņutransportierus, 2051 lielgabalu, 426 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 215 zenītartilērijas iekārtas, 284 lidmašīnas, 271 helikopteru, 1844 bezpilota lidaparātus, 723 spārnotās raķetes, 4759 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 182 specializētās tehnikas vienības.

08.01. ASV pārāk nepārdzīvo par lielajiem Krievijas upuriem Makijivkā, kur Ukraina ar ASV piegādātiem ieročiem Jaungada naktī uzbruka Krievijas karavīru pulcēšanās vietai, paziņojis Baltā nama Nacionālās drošības padomes pārstāvis sakariem ar presi Džons Kērbijs. Ukraina ziņo, ka uzbrukumā nogalināti gandrīz 400 Krievijas karavīri, bet Krievija pagaidām atzinusi 89 karavīru nāvi.

07.12. Norvēģija ir nodevusi Ukrainai vēl 10 tūkstošus artilērijas šāviņu ar 155 milimetru kalibru, paziņoja Norvēģijas Aizsardzības ministrija. Šos šāviņus var izmantot vairākos artilērijas ieroču veidos, tostarp pašgājējhaubicēs M109.

01.14. Krievijas okupētajā Zaporižjas apgabala Tokmakas pilsētā otrdien notika Ukrainas karaspēka uzbrukums, kurā nogalināti vai ievainoti 80 Krievijas karavīri, trešdien paziņoja Ukrainas armija. Dati par šo kritušo un ievainoto skaitu vēl nav pārbaudīti pēc neatkarīgiem avotiem. Abas karojošās puses bieži izsakās par lieliem upuriem pretējā pusē.

00.10 ASV prezidents Džo Baidens trešdien paziņoja, ka tiek apsvērta iespēja nodrošināt Ukrainai kaujas mašīnas "Bradley", lai palīdzētu ukraiņiem cīnīties pret Krievijas iebrukumu