Olaines novada vēlēšanas šogad piedāvās déjà vu jeb jau bijušu izjūtu. Sociāldemokrāti, kurus citas partijas Olainē gadu desmitiem nav spējušas izkonkurēt, otrreiz palikuši bez spēcīga, pilsētā un novadā cienīta līdera un harismātiskas personības.
Līdzīga situācija bija pirms pašvaldību vēlēšanām 2001. gadā, kad pirmais Olaines pilsētas domes priekšsēdētājs un pilsētā labi pazīstams un ieredzēts vīrs – Ojārs Kienkass (Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, LSDSP) – izlēma vairs nekandidēt. Togad pašvaldībā LSDSP ieguva četras no 11 deputātu vietām, atceras partijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) deputāts Andris Tolmačovs. Bijusi intriga, vai LSDSP saglabās varu Olainē. LSDSP vienojās ar citiem deputātiem un mēra krēslā iecēla Jāni Pavloviču. «Viņš jau pirmajos četros gados pierādīja, ka ir spēcīgs līderis, vēlāk nostiprinājās vēl vairāk. Liela intriga ir arī tagad. Es domāju, ka arī tagad uzvarēs LSDSP, bet ne tik pārliecinoši kā iepriekš. Un vajadzēs vienoties, ko iecelt par domes vadītāju,» prognozē A. Tolmačovs.
Līdera faktors
Kopš 2001. gada LSDSP līderis Olainē un vēlāk arī novadā bija Jānis Pavlovičs, kuru var raksturot tāpat kā viņa priekšgājēju Kienkasu – godavīrs, līderis un autoritāte gan latviešiem, gan cittautiešiem. Viņa nāve šogad martā bija zaudējums pilsētai kopumā. Vietējiem ir žēl aizsaulē aizgājušā pilsētas saimnieka, viņi to neslēpj sarunās ar Neatkarīgo: Pavlovičs, dārgais mūsu, nomira; Pavlovičs ļoti centās cilvēku labā; kas būs viņa vietā?
Arī politiskie līdzgaitnieki atzīst, ka LSDSP flagmanis un seja līdz šim bija Pavlovičs un viņu daudzi cienīja tāpat kā Gorbunovu – labi izskatījās, mācēja runāt (Māris Vanags no partijas A8 partija); viņš mācēja pašvaldības darbā apvienot visus spēkus (Inta Purviņa,
LSDSP); J. Pavlovičs bija liela autoritāte, un tagad tādas vairs nav (A. Tolmačovs). «Ceru, ka tāpēc nobalsos par mani,» bitenieks Tolmačovs nebūt nekautrējas no tik ambicioza mērķa šajās vēlēšanās.
Politologs Filips Rajevskis J. Pavloviča nāvi vērtē kā milzīgu zaudējumu LSDSP, jo viņš ilgus gadus bija zīmols Olainē. Ja viņš būtu sevi pozicionējis kā otro vai trešo personu, tad sociāldemokrātiem tagad būtu vieglāk politiskās varas batālijās. «Vajadzēja veidot komandu ar pēctecību, bet 99 procentos gadījumu neviens līderis tā nedomā,» norāda politologs. Tagad LSDSP sarakstā ar pirmo numuru ir Inta Purviņa, Olaines novada domes priekšsēdētāja vietniece. Pati nosmej, ka visu laiku bijusi otrais numurs.
Tikai 23 kilometru attālumā no Olaines – Rīgā – ir jāpiepūlas, atceroties sociāldemokrātu politisko karjeru lielākajā Latvijas pašvaldībā. Toties Olainē viņi stabili noturējušies pie varas. F. Rajevskis piebilst, ka cilvēki nākamo mēra kandidātu un partiju izvēlēto domes priekšsēdētāju salīdzinās ar J. Pavloviču un, iespējams, pat visus četrus gadus līdz nākamajām vēlēšanām. Turklāt vērtēs nevis ideoloģiski, bet kā personību.
Olainieši gaida aģitāciju
Tomēr pilsētā sastaptie un Neatkarīgās uzrunātie cilvēki sacīja, ka vēlas vairāk informācijas par un ar priekšvēlēšanu solījumiem. Galvenie jautājumi: par ko balsot, kurš būs mērs? Tirgotāja Gunta par vēlēšanām runāt negrib, bet atzīst, ka pilsēta pēdējos gados kļuvusi skaistāka. Olaines problēmas esot dārgā apkure un aizbraucēji. Pusei mammīšu kāds ārzemēs, Gunta ir novērojusi.
Olainiete Valentīna pēc vārda kabatā nelien. «Nezinu, par ko balsot, Saskaņas centrs reklamējas, lai citi ar’ pareklamējas. Sociālisti valdīja, mežā grūda naudu, a kur vajag, tur nekā. Mājas vajag pasiltināt. Apkure nežēlīgi dārga. Pensionāriem jau palīdz – 150 latus dod, tie tik traki nebļauj, a jaunie pēdējo atdod,» kundzei ir viedoklis. Viņa uzslavē LSDSP paveikto pilsētas labiekārtošanā un nevairās kritizēt A8 partiju: «Žuļiki! Pagājušoreiz briesmīgi reklamējās. Solīja mājas purvā uzcelt, pludmale būs, gaismas pilis cels. Debesīs braucēji!» Toties partijas līderis M. Vanags tuvākajā laikā sola elektorātu iepazīstināt ar plāniem līdz pat 2020. gadam. Olainieši, cerams, tur izlasīs arī par visgrandiozāko šīs partijas lolojumu, kas, līdera vārdiem runājot, kaut kad realizēsies.
Latviešos un krievos?
Par to, ka ārpus Rīgas ne vienmēr uzvar ideoloģija, liecina A. Tolmačova teiktais. 2009. gadā daudzi PCTVL vēlētāji balsojuši par J. Pavloviču. Togad PCTVL piecu procentu barjeru Olainē pārvarējusi viegli, bet tagad par atbalstu bitēm pagastā viņam esot šaubas.
Latviešu un cittautiešu proporcija Olainē ir līdzvērtīga. I. Purviņa precizē, ka latviešu vēlētāju tomēr ir 53–54 procenti. Partijas, izņemot PCTVL, kas savā īsajā programmā norāda – «mēs garantēsim vienlīdzīgas tiesības uz izglītību dzimtajā valodā», laipo starp iedzīvotāju dalīšanu pēc nacionālā principa. Pirms šīm vēlēšanām aši izveidotā partija Sadarbība deklarē, ka vēlas sadarboties ar ikvienu, kas vēl Olainei panākumus, bet A8 partija līderis M. Vanags lavierē: «Mēs uz abiem orientējamies, ne pēc nacionālā principa. Esam ne labējie, ne kreisie. Visi te dzīvo, maksā nodokļus.»
«Krieviem Olainē ir liela izvēle – SC, PCTVL un vēl divas vietējās partijas, bet latviešiem? Latviešiem – LSDSP. Un vēlētājiem ir divas izvēles – vai nu par LSDSP balsot, kas nav tik slikti kā Vienotība Rīgā, vai neiet uz vēlēšanām vispār. Latviešu vēlētāju Olainē ir procentuāli vairāk, tāpēc LSDSP saņems vairāk balsu. A8 [partija], Sadarbība spēlē uz visiem, un abas konkurē savā starpā,» konkrētāk analizē A. Tolmačovs.
Ja jau partija nenobeidzās...
I. Purviņa un Saskaņas centra (SC) saraksta pirmais numurs Olaines novadā Gints Ritums viens otra pārstāvētos politiskos spēkus vienbalsīgi dēvē par konkurentiem, bet partijas A8 partija un Sadarbība par nopietni ņemamām neuzskata. Arī PCTVL – ne.
Tomēr iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās politikas vecbiedrus apsteidza tieši zaļknābji – vietējā partija A8 partija. Sociāldemokrāti novada domē ieguva astoņas vietas, A8 partija – trīs, bet SC – tikai divas vietas. Citiem piecu procentu barjeru pārkāpušajiem tika pa vienai deputāta vietai. Tolaik no desmit sarakstiem mazajā politikā iekļuva septiņu sarakstu pārstāvji.
Pašlaik, A8 partija līderis piesardzīgi noteic, ka grūti spriest par vēlēšanu rezultātiem. «SC spiežas iekšā no Rīgas. Ušakovs – foršs puisis, bet ja netiek galā ar Rīgu...» M. Vanags tomēr pamanās iekost saskaņiešiem. Šogad M. Vanaga vadītā partija šosejas malā pirms Jaunolaines novietojusi plakātu ar divdomīgi nenopietnu saukli «Mūsu lieta – taisna un cieta». Pietiek apjautāties, kas ar to domāts, lai M. Vanags nenoguris izstāstītu gan par reklamēšanos, gan daudz ko citu. Viņš, šķiet, vilku izrunās no meža, bet kādreiz mēle varētu būt viņa ienaidnieks – kaut vai tad, kad pašreizējais Olaines novada domes deputāts atklāti atzīst: «Tā kā partija nebija nobeigusies pa četriem gadiem, sapratu, ka tad jāturpina...»
Šogad partijas vai nu tiešām nekāro pēc krēsliem pašvaldībās, vai arī pietaupa spēkus Saeimas vēlēšanām pēc pāris gadiem. Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) vēlēšanām Olaines novadā reģistrēti tikai piecu partiju saraksti: Sadarbība (nesen izveidota, bet konkurenti to dēvē par viena cilvēka – Andreja Artjomova – projektu), PCTVL, A8 partija, LSDSP un SC.
Jelgavas domes vēlēšanās šogad PCTVL saraksta nebūs. Bišu deputāts A. Tolmačovs neslēpj: «Olainē atšķirībā no Rīgas [vēlēšanām] nevajag milzīgas naudas, pietiek, ka cilvēku zina.»
Nesolīt nevar
LSDSP trumpis šajās vēlēšanās varētu būt Olaines pagasta cilvēku balsis. 2009. gadā pirmoreiz notika novada domes vēlēšanas, jo Olaines novads (pilsēta+pagasts) tika izveidots administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, un sociāldemokrātiem vajadzēja iekarot gan cilvēku, gan pagasta birokrātijas uzticību, pārliecināt vispirms ar vārdiem un pēc tam arī ar darbiem, ka dzīve kļūs labāka un apvienošanas dēļ nepazudīs darba vietas un finansējums.
Tā kā 2009. gada pašvaldību vēlēšanās LSDSP ar 43,11 procentiem balsu (astoņas vietas domē) Olaines novadā uzvarēja pārliecinoši, tad arī tagad, pēc četriem gadiem, šai pie varas esošajai partijai ir ko stāstīt un ir ko solīt saviem vēlētājiem. Gan par māju siltināšanu, gan par pilsētas labiekārtošanu, gan par sociālo palīdzību. Gadā tiek saņemti 10 000 iesniegumu ar lūgumiem pēc sociālās palīdzības. Novadā dzīvo nepilns 21 000 iedzīvotāju. «Mēs, sociāldemokrāti, aptaujājām iedzīvotājus un tad pārliecinājām deputātus, ka jāsakārto vide, lai piesaistītu iedzīvotājus un darbiniekus Olainei,» saka I. Purviņa. Siltināto māju iedzīvotājiem tiek piedāvāts samazināts maksājums procentu daļai, kā arī pašvaldība uz 12 gadiem izsola īres tiesības jaunajām ģimenēm, bet arī aktīvie mākleri pilsētā darbojas joprojām, viņa dod daudznozīmīgu mājienu.
Apkure varētu būt tas banāns, ar kuru visi varētu pamakšķerēt vēlētāju balsis. Olainē tā ir dārga. Pat tāda reālpolitiķe kā I. Purviņa par to runā maz, īsi un piesardzīgi. Un brīnumus nesola: «Mēs no gāzes atkarīgi esam, tarifus nosaka regulators. Cenšamies iesaistīt māju siltināšanas projektos. Aktivitāte ir, bet cilvēkiem nav pārliecības par ienākumiem.»
PCTVL gan sola panākt ūdensapgādes, kanalizācijas un apkures tarifu samazināšanu. Arī SC apgalvo: «Pierādīsim, ka mājokļa uzturēšanai var patērēt 60% mazāk līdzekļus, bet te ir vajadzīga kardināli cita pieeja mājokļa apsaimniekošanai, izvērtējot iespējas par jaunu, modernu, kvalitatīvu, lētu pašvaldības māju būvēšanu.»
Kaut arī A8 partija līderis M. Vanags emocionāli šķendējas par kultūrai atvēlēto naudu («Kultūrai šajā budžetā laikam 2,8 miljonus latu atvēlējām. Un kas no tā? Ja nekā cita nebūs, kāda jēga kultūrai?»), olainiešiem patīk labiekārtotais parks, kur agrāk bija īsts čūsklājs ar stihiski iemītām taciņām un krūmu biežņu. «Solījām to, ko varam izpildīt,» I. Purviņas teiktajā jaušama vietējās varas politikā rūdīta cilvēka pieredze.
Viņa liek kārtis galdā un stāsta arī par iecerētajiem projektiem, neslēpjot, ka daļai no tiem arī finansējums ir paredzēts. Tas nozīmē, ka, visticamāk, šīs ieceres tiks īstenotas neatkarīgi no vēlēšanām. Piemēram, ir izstrādāts videonovērošanas projekts un budžetā ir nauda tā ieviešanai, būs jauna kapliča, kam tiek gatavots projekts, pašvaldība vēlas attīstīt Klīves peldvietu, izstrādā jaunas bibliotēkas projektu un iecerēts plašāks kultūras centrs.
Līdzīgus solījumus var izlasīt arī pārējo Olaini nolūkojušo partiju īsajās programmās, tiesa, politiķi nenorāda, ka šie projekti jau ir dažādās ieviešanas stadijās. Kā var nesolīt, vai ne?
«Tas nav nekas jauns. Sola tie, kas ir pie varas. Es to negribētu nosodīt. Bet ir daudz projektu, kurus tā arī nepabeidz. Vienmēr var atnākt un pateikt, ka tas nav aktuāli, ka šo projektu apturam,» saka F. Rajevskis. Viņš uzsver, ka pēctecību nodrošina cilvēks ar savu darbu. Tāpēc J. Pavlovičam Olainē cilvēki ticējuši.
