SAB: Gapoņenko grāmatas prezentāciju Maskavā organizēja Krievijas Ārējās izlūkošanas virsnieks
Vakar, 5.martā Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš iepazīstināja valdību ar ziņojumu par Satversmes aizsardzības biroja darbību 2012.gadā un saskaņoja biroja darba virzienus 2013.gadam. No šodienas SAB mājas lapā ir ievietots arī publiskais SAB 2012.gada darbības pārskats, kurā ir lasāms, ka - SAB uzmanības lokā nonākušas vairākas organizācijas un personas saistībā ar dažādām, pret Latviju vērstām aktivitātēm; Ārvalstu izlūkdienesti strādā ar Latvijā mītošo diasporu - darbu šajā virzienā aktivizējusi Baltkrievijas Valsts drošības komiteja; Latvijas krievvalodīgo tiesību aizstāvja Aleksandra Gapoņenko grāmatas "Latgale: citas esības meklējumos" prezentāciju Maskavā organizēja un vadīja SAB identificēts Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta virsnieks.
Tāpat ziņojumā norādīts, ka 2012. gadā Latvijā izlūkošanas aktivitātes īstenoja vairāku ārpus NATO un ES valstīm esoši izlūkdienesti. Izlūkošanas darbības intensitāte dienestiem, kas strādāja Latvijā, bija atšķirīga un variēja no zemas līdz mēreni augstai. Kopumā ārvalstu izlūkdienestu radīto apdraudējumu Latvijai SAB vērtē kā mērenu.
Ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes Latvijā galvenokārt tiek īstenotas zem diplomātisko pārstāvniecību piesega. Ārvalstu izlūkdienestu virsnieku skaits diplomātiskajās pārstāvniecībās var būt 15-40 procenti no kopējā diplomātu skaita. Izlūkdienesti aktivitātes pret Latviju un Latvijas valstspiederīgajiem īsteno, strādājot arī no savas valsts teritorijas. Vairāki ārvalstu specdienesti strādā Latvijas pierobežas teritorijā.
Izlūkošanas ziņu iegūšanai ārvalstu specdienesti izmanto publiski pieejamus avotus, iegūst informāciju no informācijas avotiem un kontaktpersonām, kā arī izmanto oficiālos pienākumus, lai paralēli iegūtu informāciju par izlūkdienestu interesējošiem jautājumiem. Katram dienestam ir sava darba specifika un biežāk izmantotās metodes atšķiras. Strādājot no diplomātisko pārstāvniecību pozīcijām, izlūkdienestu virsnieki reti pielieto agresīvas un tiešas metodes, arī klasificētas informācijas iegūšanas mēģinājumi ir reti. Daudz biežāk par interesējošiem jautājumiem tiek vākta aizkulišu informācija un ekspertu vērtējums. Iegūtās ziņas tiek kombinētas ar publiskās informācijas analīzi, kas kopsummā var sniegt visai detalizētu izpratni par izlūkdienestu interesējošo jomu.
Informācijas iegūšanas procesā būtiska ir kontaktpersonu loka veidošana. Strādājot no diplomātisko pārstāvniecību piesega, izlūkdienestu virsnieki kontaktus visbiežāk veido lēnām, iegūstot savstarpēju uzticību, interesi par konkrētiem jautājumiem pamato ar darba nepieciešamību, retāk - ar personīgu interesi un lūgumu palīdzēt. Saruna tiek veidota tā, lai kontaktpersonai rastos maldinoša sajūta, ka pārrunāts tiek plašs, patreiz sabiedrībā aktuāls jautājumu loks. Tas kontaktpersonai neļauj identificēt, ka kāds no jautājumiem tiek uzdots ar specifisku interesi. Tieši sadarbības piedāvājumi un materiāla atlīdzība par sniegto informāciju tiek piedāvāta salīdzinoši reti.
Atšķirīga ir pieeja gadījumos, kad ārvalstu izlūkdienesti pret Latvijas valsts piederīgajiem strādā no savas teritorijas vai pierobežas zonā. Tur nereti tiek izteikti tieši sadarbības piedāvājumi, kas ietver draudus un šantāžu.
Pārskata periodā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ārvalstu izlūkdienesti izrādīja interesi par plašu jautājumu loku - par valsts iekšpolitiku, ārpolitiku, kā arī militārajiem un drošības politikas jautājumiem. Visai detalizēti 2012. gadā izlūkošanas informācija tika vākta par atsevišķiem ekonomiskajiem jautājumiem. Konstatēta ārvalstu izlūkdienestu interese par procesiem un lēmumiem saistībā ar Latvijas plānoto pievienošanos eirozonai, ekonomiskās krīzes pārvarēšanas procesu, Latvijai piešķirtajiem Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, Latvijas enerģētikas politiku un konkrētiem enerģētikas projektiem. Arī Latvijas drošības politika, dalība NATO un citās starptautiskās organizācijās aizvadītajā gadā bija ārvalstu izlūkošanas prioritāšu vidū.
Vairāku ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes ir saistītas ar pārstāvēto valstu Latvijā dzīvojošajām diasporām. Darbam ar diasporu katram no dienestiem ir atšķirīgas metodes un mērķi, bet, saskaņā ar SAB novērojumiem, pēdējos gados ar Latvijā dzīvojošo kopienu Baltkrievijas Valsts drošības komiteja strādā īpaši aktīvi. Šo aktivitāšu mērķis ir kontrolēt, lai diasporā neveidotos opozicionāra nostāja un diaspora atbalstītu dienesta pārstāvētās valsts režīmu. Lai to nodrošinātu, izlūkdienesta virsnieks, kas strādā zem vēstniecības piesega, uztur regulārus kontaktus ar praktiski visiem aktīvākajiem diasporas organizāciju līderiem, lūdz informēt par pasākumiem, kuros varētu notikt diskusijas par politisko situāciju un cilvēktiesību problēmām dienesta pārstāvētajā valstī, kā arī prasa noskaidrot un ziņot, kādas personas šādos pasākumos piedalās.
Pēdējos gados konstatēti arī vairāki gadījumi, kad diaspora tiek iesaistīta izlūkdienesta organizētu aktīvo pasākumu īstenošanā, kuru mērķis ir demonstrēt ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalstu to izcelsmes valsts īstenotajai politikai un pastāvošajam režīmam. Piemēram, diasporas organizācijas rīko attiecīgu konferenci un pieņem rezolūcijas, bet patiesie pasākuma iniciatori un rezolūciju tekstu autori ir izlūkdienesta pārstāvji.
Papildus darbam ar diasporu režīma atbalstam tiek īstenots aktīvs darbs ar medijiem. Zem vēstniecības piesega strādājoši izlūkdienesta virsnieki veido noteiktu žurnālistu loku, ar ko tiek uzturēta pastāvīga sadarbība, piedāvājot tiem iespēju doties pieredzes apmaiņas tūrēs, saņemt īpaši sagatavotus materiālus, ekskluzīvas intervijas. Lai arī izlūkdienesta virsnieki tiešā veidā nenosaka, kādi raksti vai sižeti žurnālistiem būtu jāveido, tomēr attiecības tiek turpinātas tikai ar tiem mediju pārstāvjiem, kuru materiāli ir ieturēti draudzīgi.
SAB izlūkošanas un pretizlūkošanas uzdevums ir identificēt slēptā vai maldinošā veidā īstenotas, pret Latviju vērstas ārvalstu aktivitātes, kas ir pretrunā ar Latvijas interesēm vai pat var radīt valsts drošības apdraudējumu. Krievijas Federācijas viens no galvenajiem ārpolitikas mērķiem ir lielvaras statusa nodrošināšana un uzturēšana starptautiskajās attiecībās. Saskaņā ar 2013.gada februārī prezidenta apstiprināto Krievijas ārpolitikas koncepciju šī mērķa sasniegšanai attiecībās ar kaimiņvalstīm tiek izmantotas tautiešu organizācijas, "maigās varas" metodes, kā arī ideoloģizēta cīņa par vēstures jautājumu interpretāciju atbilstoši Krievijas interesēm.
Pārskata periodā SAB uzmanības lokā nonāca vairākas organizācijas un personas saistībā ar dažādām, pret Latviju vērstām aktivitātēm, kas bijušas orientētas uz Latvijas iekšpolitikas ietekmēšanu, konkrētu procesu un notikumu iniciēšanu un virzīšanu, kā arī negatīvu Latvijas tēla veidošanu. Tāpat tika novērotas vairākas pret Latviju vērstas mērķtiecīgas propagandas kampaņas, kuru īstenošanā bija iesaistīti ārvalstu mediji un speciāliem uzdevumiem veidotas organizācijas.
2012. gada pirmajā pusē vairākas Krievijas institūcijas turpināja īstenot aktīvos pasākumus, kuru mērķis bija sabiedrības un lēmumu pieņēmēju noskaņošana pret dalību Visaginas AES projektā. Viena no organizācijām, kas īstenoja pasākumus negatīva sabiedrības viedokļa veidošanā šajā jomā bija Sanktpēterburgas sabiedrisko attiecību kompānija "Krievijas Baltijas mediju centrs". Kompānijas pārstāvji meklēja sadarbības partnerus reģionālo mediju vidū, lai sadarbībā ar tiem izvērstu pret Visaginas AES celtniecību vērstas kampaņas.
Cits aktīvo pasākumu virziens bija veicināt sabiedrībā diskusijas par Latgales reģiona atšķirību no pārējās Latvijas. Diskusijas tika veicinātas, organizējot atsevišķu ekspertu izteikumus par šī reģiona etniskajām, ekonomiskajām vai vēsturiskajām atšķirībām, un veidojot publicitāti šiem izteikumiem. Zīmīgi, ka Latvijas krievvalodīgo tiesību aizstāvja A.Gapoņenko grāmatas "Latgale: citas esības meklējumos" prezentāciju, kurā tika popularizēta doma par latgaļiem kā patstāvīgu tautu, kas aktualizē autonomijas nepieciešamību, Maskavā organizēja un vadīja SAB identificēts Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta virsnieks Dmitrijs Jermolajevs, par kuru SAB ir informējis iepriekšējos pārskatos.
Tradicionāli Krievijas institūciju īstenotu informācijas kampaņu tematika ir mēģinājumi Latviju apsūdzēt nacisma ideju atbalstīšanā, cilvēktiesību neievērošanā, kā arī mēģinājumi Latvijai piedēvēt ekonomiskas neveiksmes, kas saistītas ar dalību Eiropas Savienībā. Veidojot propagandas kampaņas, Krievijas mediji, eksperti un amatpersonas savus izteikumus nereti pamato ar dažādu nevalstisku organizāciju veidotiem faktu apkopojumiem. Savukārt šādu apkopojumu veidošanai finansējums nevalstiskajām organizācijām tiek piešķirts no Krievijas budžeta līdzekļiem tautiešu atbalstam.
Pārskata periodā darbu sāka divi jauni fondi, ar kuru starpniecību Krievija oficiāli un dažkārt slēpti atbalsta Krievijas interesēs strādājošos aktīvistus un nevalstiskās organizācijas, izmantojot galvenokārt Krievijas valsts budžeta līdzekļus. Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta un aizstāvības fonds sniedz informatīvo, organizatorisko, finansiālo un juridisko atbalstu ārpus Krievijas mītošajiem tautiešiem. Arī Latvijā 2012.gadā vairākas organizācijas, kuras publiskajā telpā ilgstoši izplata nepilnīgu un tendenciozu informāciju par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju un nepilsoņu tiesību pārkāpumiem, ir saņēmušas šī fonda finansējumu.
Savukārt Gorčakova vārdā nosauktais publiskās diplomātijas atbalsta fonds (Gorčakova fonds) kā starpnieks īsteno valsts atbalstu sabiedriskajām organizācijām, kas darbojas ārpolitikas jomā. Gorčakova fonds finansiāli atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir imitēt pilsoniskās sabiedrības un ekspertu atbalstu Krievijas ārpolitikai un arī iekšpolitiskajiem procesiem. Gorčakova fonds finansē konferences un forumus, veido zinātniski izglītojošas programmas, kuru ietvaros ar mērķtiecīgi atlasītu auditoriju strādā Krievijai un tās ārpolitikai lojāli eksperti.
Pērn SAB ir veicis nepieciešamās pārbaudes par iespēju saņemt atļauju darbam ar valsts noslēpumu par 1127 personām. Salīdzinājumam, 2011.gada laikā veikto pārbaužu skaits bija 930. Pārskata periodā SAB sagatavoja un izsniedza 739 speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu.
SAB ir atbildīgs par NATO un ES klasificētās informācijas aizsardzību un to veic SAB struktūrvienība - Nacionālās drošības iestāde (NDI). Klasificētās informācijas aizsardzība ir būtisks NATO un ES drošības aspekts un spēja to nodrošināt ir pamats tam, ka Latvija tiek uzskatīta par pilnvērtīgu partneri šajās organizācijās.
2012.gadā darbam ar NATO klasificēto informāciju tika izsniegti 1150 pastāvīgie sertifikāti un 1243 pastāvīgie sertifikāti darbam ar ES klasificēto informāciju. Pieeja NATO un ES klasificētajai informācijai liegta 5 personām.
NDI arī pārbauda uzņēmumu spēju nodrošināt klasificētās informācijas aizsardzību un tiem izsniedz industriālās drošības sertifikātu. Industriālās drošības sertifikāts apliecina komersanta tiesības veikt darbu, kas satur klasificētu informāciju, un komersanta spēju nodrošināt šīs informācijas aizsardzību. Pārskata periodā industriālās drošības sertifikāti izsniegti 10 Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, 1 uzņēmumam piešķirts sertifikāts, kas dod tiesības izmantot NATO klasificēto informāciju. Savukārt 2 uzņēmumiem, pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, izsniegt industriālās drošības sertifikātu atteikts. 32 uzņēmumiem veikta atkārtota pārbaude un pagarināts tiem izsniegtā sertifikāta derīguma termiņš.
2012. gada oktobrī notika ES Padomes un Komisijas Drošības biroju apvienotā ES klasificētās informācijas aizsardzības pasākumu inspekcija Latvijā. Pārbaudes atskaitē tika apstiprināts, ka Latvijā ir ieviestas nepieciešamās drošības prasības, lai ES klasificētā informācija tiktu apstrādāta atbilstoši tās aizsardzības prasībām.