Aizvien biežāk tiesībsargājošās iestādes ignorējot Kriminālprocesa likumā garantētās advokāta imunitātes tiesības, atzīst Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības līdzpriekšsēdētājs Saulvedis Vārpiņš. Par identiskiem nodarījumiem, vainojot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), sūdzas arī advokāti, kas aizstāv Ināru Vilkasti un atstādināto Finanšu ministrijas ierēdni Vladimiru Vaškeviču.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu lietas izmeklēšanas gaitā nav atļauts pratināt advokātu kā liecinieku par faktiem, kas viņam kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību jebkādā formā, kā arī kontrolēt advokāta juridiskās palīdzības sniegšanai izmantojamās informācijas sistēmas un sakaru līdzekļus. Likums aizliedz arī kontrolēt, veikt apskati vai izņemt dokumentus, kurus advokāts sastādījis, vai korespondenci, kuru viņš saņēmis vai nosūtījis, sniedzot juridisko palīdzību, kā arī izdarīt kratīšanu, lai atrastu un izņemtu šādu korespondenci un dokumentus.
I. Vilkastes un V. Vaškeviča aizstāvji Juris Dzelme, Aloizs Vaznis un Jeļena Kvjatkovska apgalvo, ka tieši šīs likuma normas pārkāpj KNAB darbinieki. Saskaņā ar ilgus gadus V. Vaškeviču un I. Vilkasti aizstāvošo advokātu stāstīto, KNAB viņus apzināti izsauc uz nopratināšanām, lai pēc tam viņiem kā lieciniekiem liegtu aizstāvēt savus klientus.
Advokāti arī norāda, ka KNAB darbinieki, veicot kratīšanas viņu klientu dzīvesvietās, atsakās pieņemt tikai ar izmeklējamo lietu saistītos dokumentus, bet izņem arī materiālus, kas atklāj advokāta un klienta noslēpumu, kā arī materiālus, kas gatavoti aizstāvības stratēģijas sagatavošanai.
Juristi uzskata, ka šāda rīcība ir nelikumīga un demokrātiskā valstī nepieļaujama, kas pastiprina aizdomas, ka krimināllietas pret viņu klientiem ir safabricētas un šobrīd tiek darīts viss, lai sabotētu arī aizstāvību.
S. Vārpiņš atzīst, ka viņa kolēģu izvirzītās apsūdzības KNAB patiešām atbilst patiesībai, taču KNAB neesot vienīgais grēkāzis. «KNAB nodarbojas ar lietām, kuras iegūst plašāku sabiedrības uzmanību, tāpēc par tām arī runā, taču līdzīgi rīkoties mēdz arī policija,» saka krimināltiesību eksperts S. Vārpiņš.
V. Vaškeviča advokāti Aloizs Vaznis, J. Dzelme un J. Kvjatkovska, kā arī viņu kolēģi Oskars Rode un Jānis Rozenbergs jau rakstiski vērsušies Zvērinātu advokātu padomē (ZAP), lūdzot sasaukt ārkārtas sēdi saistībā ar KNAB amatpersonu rīcību, «rupji pārkāpjot likumā garantētās advokātu tiesības».
Minētie advokāti sūdzas par KNAB amatpersonu izdarītiem Advokatūras un Kriminālprocesa likuma pārkāpumiem, aicinot uz nopratināšanu V. Vaškeviča advokātus liecinieku statusā un iztaujājot par apstākļiem, kuri aizstāvjiem kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību savam klientam.
Kā izriet no ZAP adresētās vēstules teksta, KNAB amatpersonas advokātiem izteikušas draudus, mēģinājušas viņiem liegt īstenot klienta aizstāvību kriminālprocesā, kā arī, iespējams, noklausījušās šo advokātu sarunas.
Tikmēr KNAB norāda, ka visās biroja izmeklētajās krimināllietās procesuālās darbības tiek veiktas atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām. «Sūdzības par izmeklētāja rīcību vai lēmumiem saskaņā ar likumā noteikto var iesniegt uzraugošajam prokuroram,» norāda KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs.