Tiesa ierosina lietu par CVK lēmumu neizsludināt parakstu vākšanu "nepilsoņu referendumam"

Administratīvā rajona tiesa pagājušajā nedēļā, 23.novembrī, ierosināja lietu pēc "Apvienības pret nacismu" vadītāja Jāņa Kuzina sūdzības, ar kuru viņš apstrīd Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu neizsludināt parakstu vākšanu par "nepilsoņu referendumu".

Kā aģentūru LETA informēja tiesā, CVK mēneša laikā ir jāsniedz tiesai rakstiski paskaidrojumi, un tikai pēc tam tiks noteikts sēdes datums.

LETA jau ziņoja, ka iepriekš saskaņā ar Administratīvā procesa likumu tiesa Kuzina pieteikumu atstāja bez virzības tajā trūkstošo dokumentu dēļ.

Kuzins 5.novembrī Administratīvajā rajona tiesā apstrīdēja CVK lēmumu neizsludināt parakstu vākšanu par "nepilsoņu referendumu". Savā pieteikumā viņš lūdza tiesu atcelt minēto CVK 1.novembra lēmumu un uzlikt par pienākumu CVK nodot likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" parakstu vākšanai šī likuma ierosināšanai.

Kuzina skatījumā CVK lēmums ir prettiesisks un nepamatots. Kuzins pats esot bijis viens no likumprojekta parakstītājiem, līdz ar to esot uzskatāms, ka CVK lēmums skar arī viņa tiesības un likumīgās intereses.

Pieteicējs norāda, ka starp viņu un CVK nepastāv administratīvi tiesisks strīds par to, ka CVK minēto likumprojektu ir iesnieguši vismaz 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, un tādējādi vienīgais strīds ir par to, vai šis likumprojekts uzskatāms par pilnībā izstrādātu likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 22.panta izpratnē.

Pieteicēja skatījumā, CVK par vienīgo tiesisko šķērsli parakstu vākšanas sākšanai par "nepilsoņu referendumu" varēja būt ierosinājuma saturiska nepilnība. Savukārt uzskats, ka CVK, izlemjot jautājumu par to, vai likumprojekts ir "pilnībā izstrādāts", varētu vērtēt arī tā lietderību vai konstitucionalitāti, nonāktu pretrunā ar varas dalīšanas principu, kas izriet no Satversmes 1.panta, savā pieteikumā tiesai norāda Kuzins.

"Gadījumā, ja iesniedzēju ierosinātais likumprojekts likumdošanas procesa gaitā tiktu pieņemts un stātos spēkā, Latvijas Republikas Satversmes tiesa būtu tiesīga atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 85.pantam un Satversmes tiesas likumam vērtēt šī likuma konstitucionalitāti," uzskata Kuzins.

Tomēr likumprojekta atbilstību Satversmei tagad jau ir vērtējusi CVK, tādējādi pārkāpjot savas likumā noteiktās pilnvaras un varas dalīšanas principu, iejaucoties Satversmes tiesas kompetencē, pārliecināts pieteicējs.

Kuzins savā pieteikumā tiesai apšaubījis arī CVK pieaicināto ekspertu paustos viedokļus. Turklāt viņš norādījis, ka Lietuva, savulaik būdama līdzīgā situācijā kā Latvija, neradīja nepilsoņa institūtu, bet gan piešķīra Lietuvas pilsonību visām tām personām, kurām analogā situācijā Latvijā un Igaunijā tika piešķirts nepilsoņa statuss.

"Tādējādi ir secināms, ka Latvijas tiesību sistēma un Lietuvas Republikas tiesību sistēma ir salīdzināmas. Ņemot vērā iepriekš minēto, likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" pieņemšanas un spēkā stāšanās gadījumā netiktu apdraudēta Latvijas kā starptautisko tiesību subjekta kontinuitāte," uzskata pieteicējs.

Ar apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) saistītās kustības "Par vienlīdzīgām tiesībām", kas iesniedza CVK likumprojektu par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, koordinators Andrejs Tolmačevs aģentūrai LETA sacīja, ka tiek gatavots argumentēts pieteikums tiesai, ko varētu iesniegt divu nedēļu laikā. Viņš skaidroja, ka šodien no CVK saņemts pamatojums, kāpēc parakstu vākšanas otrā kārta netika izsludināta, un katram argumentam tikšot gatavoti pretargumenti.

Kā ziņots, CVK 1.novembrī nolēma neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, jo piedāvājums "nav pilnīgi izstrādāts".

Likuma grozījumi netiks nodoti referendumam arī tāpēc, ka tie neatbilstot Satversmes 2.pantam un 1990.gada 4.maija deklarācijai, turklāt tie būtiski paplašinātu pilsoņu loku un ļautu apšaubīt Latvijas Republikas pēctecību.

CVK lēmums tika pieņemts balsojumā, kurā seši komisijas locekļi nobalsoja pret likumprojekta tālāku virzību, bet divi bija par. Par likumprojekta nodošanu tautas vērtēšanai nobalsoja "Saskaņas centra" virzītais CVK loceklis Aleksandrs Maļcevs un Reformu partijas virzītā Ieva Gruziņa.