Latvija par sev izdevīgu Eiropas Savienības (ES) budžetu 2014.-2020.gadam cīnīsies "līdz pēdējam elpas vilcienam", taču kā siena šo centienu priekšā ir neziņa par daudzgadu budžeta apjomu, aģentūrai LETA sacīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Atis Lejiņš (V).
Politiķis cer, ka šogad sarunās taps rasts kompromiss, jo citādāk par to nāksies lemt 2013.gada martā. Lielākais "trakums" esot tas, ka līdz martam tāpat nekas nemainīsies. Pašlaik lielākā problēma ir Lielbritānijas piedāvātais "briesmīgi krasais" budžeta samazinājums par vairāk nekā 200 miljardiem eiro, un šīs valsts apņēmība likt veto tādam budžetam, kas to neapmierinās.
Lielbritānijas valdības pārstāvju manevrēšanas iespējas pieņemt saprātīgu kompromisu ierobežo valsts parlamenta pieņemtie lēmumi, piebilda politiķis.
Lejiņam ir grūti saprast, kādā veidā tiks panākts kompromiss, jo arī citas neto maksātājas valstis grib samazināt budžeta apjomu. Deputātam cerības rada tas, ka mums ES ir spēcīgi draugi un piekritēji, tajā skaitā lielvalstis. Latvijas situāciju saprotot gan Vācija, gan Francija.
Politiķis vēlēja veiksmi Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kuram deputāti un Latvija ir devusi mandātu minētajās sarunās aizstāvēt nacionālās intereses. Savukārt par šodien notikušo Eiropas lietu komisijas sēdi, kurā piedalījās arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP), deputāts komentārus nesniedza, "lai nesabojātu mūsu izredzes sarunās ES".
Šodien slēgtā komisijas sēdē tika spriests par Latvijas nacionālo pozīciju ārkārtas Eiropadomē, kura notiks šā gada 22.novembrī un 23.novembrī.
Kā ziņots, ES valstu līderi ceturtdien Briselē pulcēsies uz divu dienu samitu, kas veltīts bloka daudzgadu budžetam.
Vairākām dalībvalstīm novelkot savas "sarkanās līnijas" un izsakot draudus par veto uzlikšanu budžetam, sarunas par kompromisu budžeta jautājumā būs ļoti sarežģītas.
Reaģējot uz vairāku valstu iebildumiem, Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs pagājušajā nedēļā ierosināja samazināt ES daudzgadu budžetu par 75 miljardiem eiro (52,7 miljardiem latu).
Tomēr virkne citu valstu, tostarp Lielbritānija un Zviedrija, iepriekš paudusi viedokli, ka ES daudzgadu budžeta samazinājumam vajadzētu būt lielākam - 100 līdz 200 miljardu eiro (70 līdz 141 miljardam latu).
Latvijas prioritātes jaunajā ES daudzgadu budžetā ir saglabāt vismaz esošo finansējumu kohēzijas projektiem, kā arī panākt godīgus konkurences nosacījumus Latvijas lauksaimniekiem. Latvijas politiķi ir izteikušies, ka varētu izmantot veto tiesības neizdevīgam ES daudzgadu budžetam.