Šī gada oktobra pēdējā dienā iecerēts pabeigt Dobeles skaistākās celtnes - 15.gs celtās Evaņģēliski Luteriskās draudzes baznīcas fasādes atjaunošanu, kurai 42 tūkstošus latus ziedojis advokāts un rakstnieks Andris Grūtups.
"Kad augustā ierados parakstīt līgumu par baznīcas fasādes atjaunošanas darbiem, kurus veic pilsētas būvnieki, vietējiem ļaudīm teicu, ka negrasos te nākt ne par deputātu, ne mācītāju... Tomēr esmu dziļi pārliecināts, ka paies vēl 100, 200 un vairāk gadu, bet šī baznīca joprojām būs manas dzimtās pilsētas dominante - balta un cēla kā cilvēka dvēsele, kas tiecas debesīs pēc mūžīgā un dievišķā pieskāriena." - saka Andris Grūtups un turpina: "Kad šajā pavasarī man atsūtīja skaisti ierāmētu Dobeles centra foto, kā pateicību par sniegto finansiālo atbalstu, par ko tika atjaunota mūzikas skolas zāle un skatuve, sapratu, ka īstenībā viss te vēl nav nemaz tik skaisti, jo par Eiropas naudu atjaunotais centrāls tirgus laukums, glīti izbruģētie celiņi, restaurētie nami disonē ar pelēcīgo, vecajos kokos ieaugušo un apdrupušo izcilā arhitektūras pieminekļa - Dobeles baznīcas fasādi. Tad arī pieņemu lēmumu, ka jārīkojas, jo par Eiropas naudu var atjaunot daudz, bet ne visu, tai skaitā mūsu ticību, gara skaidrību un spēku, ko lielā mērā simbolizē baznīcas."
Arī veco pilsdrupu vaļņa nostiprināšana ir Andra Grūtupa ziedojumu rezultāts. Viņa nesavtīgais ieguldījums bērnības zemē tagad pārsniedz jau 70 tūkstošus latu. Draudzes priekšniece Līga Freiberga stāsta, ka jau pirms pāris gadiem, kad uzsākti pilsētas centra labiekārtošanas darbi, esot savstarpēji pārrunājuši iespēju vērsties pie bijušiem dobelniekiem, arī advokāta Andra Grūtupa, ar lūgumu ziedot baznīcas atjaunošanai. Taču kristiešu neviltotā kautrība, bet varbūt arī zemgaļu lepnums, bija iemesls, kāpēc šo jautājumu atstāja nerisinātu. Kā mēdz teikt - Dieva ziņā. Un lai nestāsta, ka pasaulē nenotiek brīnišķīgas lietas, kad lūgšanas tiek sadzirdētas un piepildītas. Nevar izstāstīt vārdiem to, ko spēj cilvēka sirds dāsnums.