KNAB aģents Igaunijā nonāk aiz restēm
Tallinas apgabaltiesa nolēmusi paturēt apcietinājumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aģentu Ralfu Milleru (Latvijā vairāk pazīstams kā Ralfs Kopels), kurš arestēts par slepkavības mēģinājumu, automašīnai piestiprinot spridzekli. Viņam šodien bija jāpiedalās tiesas prāvā Rīgā.
Izrādās, ka trijās krimināllietās Jūrmalā figurējošais KNAB aģents Ralfs Millers (viņš arī Ralfs Kopels, viņš arī Vladimirs Milakovs un, iespējams, Vladimirs Belovs) tika saņemts ciet Harju 30. jūlijā pēc tam, kad kopā ar kādu Sergeju Stariju maija beigās bija piestiprinājis uzņēmēja Igora Savenko auto bumbu ar detonatoru.
Mājās konfiscē sprāgstvielas
Braucamais pa nakti stāvēja Tallinā, Tartu ielas malā, kad noziedznieki pa tumsu tam pielīda un piestiprināja iepriekš izgatavotu spridzekli, taču laimīgā kārtā bumbu izdevās laikus pamanīt un neitralizēt. Pēdas noveda pie R. Millera, kura dzīvesvietā kratīšanā atrada pāri palikušo sprāgstvielas rezervi, un viņa līdzdalībnieka S. Starija.
Igaunijas Drošības policija (KAPO), kura veica arestu, vakar apliecināja Neatkarīgajai, ka R. Millers joprojām atrodas arestā un, visticamāk, aiz restēm sagaidīs arī lietas izskatīšanu tiesā. Tallinas apgabaltiesa paturējusi spēkā apcietinājumu kā drošības līdzekli, motivējot to ar faktu, ka bumbu meistarošana, slepkavības mēģinājums un nelikumīga sprāgstvielu glabāšana ir īpaši bīstami noziegumi. Pirmstiesas izmeklēšanu vada prokuratūra, kam KAPO ir nodevusi savāktos pierādījumus. Jāpiebilst, ka KAPO izmeklēšana novedusi pie pārliecības, ka KNAB aģenta mērķis bijis nevis vienkārši iebiedēt I. Savenkovu, bet gan noslepkavot.
Neierodas uz tiesu Jūrmalā
R. Millers, kam tagad ir jau 60 gadu, Latvijā ieradās pirms pieciem gadiem, kad kopā ar Larisu Sviridovu iesaistījās trekno gadu nekustamā īpašuma burbulī Jūrmalā. Tolaik viņš dzīvoja ar pasi uz Ralfa Kopela vārda, pirms tam saucās Vladimirs Milakovs, bet dzimis, iespējams, ir kā Belovs. Taču 2008. gada sākumā viņš tika aizturēts par to, ka ar lauzni bija mēģinājis nosist L. Sviridovas dzīvesdraugu Aleksandru Rassohu. Šī lieta joprojām ir tiesā, taču apsūdzētais no tās izvairās.
Par KNAB aģentu tiesājamais kļuva tā paša gada rudenī. Alkdams ieriebt prokurorei Irinai Bogdanovai, kurai pretī R. Milleram bija jāstājas tiesas zālē, kopā ar KNAB operatīvajiem darbiniekiem Uģi Upenieku un Renāru Reiniku viņi izplānoja kukuļa došanas shēmu. 16. oktobra vakarā viņš parakstīja raspisku (tā jau iepriekš tikusi publicēta Neatkarīgajā), ka saņem no KNAB darbiniekiem 15 tūkstošus latu valsts naudas, kuru mēģināšot iedot kā kukuli. (Tā kā pats prokurorei piekļūt tiesājamais nespēja, šim nolūkam R. Millers bija kontaktējies ar pirmo pa rokai pagadījušos prokurores paziņu – kādu Tukumā dzimušu mazo uzņēmēju Borisu Rjazanski, kam piederēja neliela kravu pārvadājumu firmiņa SIA Konkordija AB.)
Sekoja KNAB tipiskais masku šovs ar B. Rjazanska un prokurores aizturēšanu (un drīzu izlaišanu), kura laikā valsts piešķirtie 15 tūkstoši latu pazuda. R. MillersKopels parakstījies par naudas saņemšanu no KNAB 16. oktobra vakarā, kamēr Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde naudu bija iezīmējusi tikai nākamajā dienā – 17. oktobrī! Protams, ne uz B. Rjazanska, ne prokurores rokām ekspertīze neatrada iezīmēšanai lietoto ķimikāliju pēdas.
Bet iezīmētā nauda trīs dienas vēlāk uzpeldēja tolaik vēl normāli strādājošajā Parex bankā – naudas nolaupītāji to bija kādā brīdī aiznesuši samainīt pret tīrām banknotēm. Procesa virzītāja Lienīte Šikore pieņēma rakstisku atzinumu, ka nauda nu jau jāuzskata par bankai piederošu, tā kā tās izņemšana radītu iztrūkumu Parex kasē, un pēc attīrīšanas no ķimikālijām naudu atdeva bankai. KNAB nav pat mēģinājis noskaidrot, kurš īsti nozadzis šos 15 tūkstošus un samainījis pret tīrām naudaszīmēm.
Auro uz tiesnešiem
Tikmēr R. Millers, ticis vairākkārt nopratināts KNAB telpās saistībā ar kukuļdošanas mēģinājumu, turpināja neierasties uz lietas izskatīšanu par uzbrukumu ar lauzni. Visbeidzot viņu izsludināja meklēšanā, bet advokāts panāca šā lēmuma pārskatīšanu. Tad kādu dienu R. Millers kopā ar tagadējo sievu ieradās Jūrmalas tiesas telpās un pie darbinieku kabinetu durvīm sāka duetā aurot, izkliedzot dažādas frāzes krieviski, kurās apvainoja tiesnešus.
Par šo izgājienu pret R. Milleru tika ierosināts nu jau nākamais kriminālprocess – par draudēšanu tiesnešiem, taču savu mērķi viņš bija sasniedzis: krimināllieta par uzbrukumu ar lauzni A. Rassoham tā arī līdz šai dienai nav izskatīta pat ne pirmajā instancē, jo tiesnese, tagad būdama cietusī, kriminālprocesā par izkliegtajiem draudiem objektivitātes saglabāšanas dēļ sevi brīvprātīgi atstatīja no iepriekšējās lietas izskatīšanas. Pa to laiku R. Millers klusībā pārcēlās atpakaļ uz Igauniju un ieturēja maksimāli noslēgtu dzīvesveidu. Līdz brīdim, kamēr KAPO viņu arestēja par slepkavības mēģinājumu, spridzekļa izgatavošanu un sprāgstvielu glabāšanu.
Tā kā afēra ar 15 tūkstošu operatīvo līdzekļu pazušanu noritēja vēl laikā, kad Ģenerālprokuratūru vadīja pret KNAB darbībām nekritiski noskaņotais Jānis Maizītis, prokuratūra izvēlējās it kā vieglāko ceļu, tomēr uzskatīja, ka kukuļdošanas mēģinājums ir noticis, tikai tajā apsūdzēja nevis R. Milleru, bet gan B. Rjazanski un I. Bogdanovu. Kā jau minēts, pret viņiem nav neviena lietiskā pierādījuma, tikai R. Kopela apgalvojumi.
Šodien šīs lietas izskatīšana turpināsies Centra rajona tiesā – to izspriedīs tiesnesis Andis Celms, kurš ieguvis īpaši strikta, bet arī taisnīga tiesneša slavu. R. Millers līdz šim ieradās tikai uz pašu pirmo šīs lietas izskatīšanas sēdi 2009. gadā, bet kopš tā laika no sava pienākuma liecināt izvairījies. Lieta ir slēgta publikai un žurnālistiem, taču zināms, ka aizstāvība apsver iespēju pieteikt lūgumu atgādāt R. Milleru nopratināšanai no Igaunijas arestantu furgonā, kamēr viņš gaida tiesu par slepkavības mēģinājumu Tallinā. Tādā veidā viņš vairs nevarēs novilcināt patiesības noskaidrošanu.