"Sirdsdziesmas" uzvarētāja Inese Ērmane veic riskantus muzikālos eksperimentus

© Māris Bartulāns

Pagājušajā nedēļā uz sava albuma “Atkal un vēl satikties” prezentāciju ar nelielu koncertu (un pat viktorīnu!) klubā “Blue House” aicināja Inese Ērmane – dziedātāja, kura tandēmā ar šeit dzīvojošo spāņu izpildītāju Havjeru Fernandesu šovasar mazliet sensacionāli uzvarēja “Latvijas Sirdsdziesmā”. Šis triumfs gan viņai droši vien līdz pat mūža beigām uzliks šlāgerdziedātājas zīmogu, lai gan Inesei ir citāds repertuārs, par ko var pārliecināties arī albumā.

Padzirdējusi “Metallica”, un sanācis… Pauls ar Imantu Kalniņu

Ineses Ērmanes jaunajā albumā “Atkal un vēl satikties” sadarbībā ar pazīstamo mūzikas producentu Gintu Stankeviču ir radītas jaunas versijas senām latviešu estrādes dziesmām, piemēram, tādām kā Imanta Kalniņa “Viņi dejoja vienu vasaru” un “Septiņi sapņi”, Zigmara Liepiņa “Es dzīvoju tepat starp jums” un “Evijas dziesma”, Raimonda Paula monumentālajai “Zied ievas Siguldā”, arī “Par pēdējo lapu” un “Lūgums”, Žorža Siksnas izpildītajam hitam “Muļķe sirds”, Noras Bumbieres un Viktora Lapčenoka savulaik dziedātajai “Ai-dundur-dundur-dun-dun-dun” u.c.

“Pēcpusdienās man vienmēr ir lates brīdis kādā kafejnīcā - tā ir svēta lieta, kad atvelku elpu no dienas pirmā cēliena darbiem un uzņemu enerģiju dienas turpinājumam,” par albuma rašanās ideju stāsta Inese. “Kādā pēcpusdienā pirms vairākiem gadiem kafejnīcā izdzirdēju kādu no “Metallica” dziesmām mierīgākās noskaņās un aizdomājos - kāpēc gan te nevarētu skanēt arī latviešu estrādes pērles elegantos aranžējumos! Tā kā mana bērnība pagāja, klausoties latviešu estrādi uz vectēva plašu atskaņotāja, šajā albumā izvēlējos iekļaut Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Zigmara Liepiņa u.c. komponistu dziesmas, ar kurām esmu uzaugusi un kuras mani ir uzrunājušas kādā dzīves brīdī. Ar labām dziesmām ir kā ar labiem cilvēkiem - gribas atkal un vēl satikties, un nekad neapnīk!”

“Mēmā dziesma” atzīta par pārāk populāru, albumā vieta tai neatradās

Jāatzīst, ka šis ir diezgan riskants gājiens - apkopot vienā albumā trīs latvju komponēšanas mākslas dižgarus, jo tikai retajam Zigmara Liepiņa fanam patiks arī Imants Kalniņš, ImKas pielūdzēji diez vai būs sajūsmā par Raimondu Paulu u.tml. “Šo albumu veidojot, es par to pat nedomāju,” vaļsirdīgi atzīstas Inese. “Es domāju tikai par tām dziesmām, kas man patīk pašai, un vienkārši piedāvāju cilvēkiem tās noklausīties citādākos aranžējumos, bet tālākais jau ir klausītāju ziņā. Pagaidām nevienam gan nevienam iebildumu [pret albumā iekļauto repertuāru] nav bijis,” saka Inese un smejoties piebilst: “Līdz šai sarunai.”

Līdzās ļoti pazīstamiem gabaliem albumā iekļautas arī relatīvi retāk dzirdētas dziesmas, kuras ar kaut ko iekritušas pašas dziedātājas sirdī. “Sākotnējais dziesmu saraksts bija ļoti garš, turklāt tas nemitīgi tika papildināts,” atzīst Inese. “Gribējās albumā iekļaut aktuālas dziesmas, taču tādas, kas nav nepārtrauktā radiostaciju rotācijā, līdz ar to loģiski, ka, piemēram, “Mēmo dziesmu” es tajā neliku. Daudzas dziesmas šeit vietu tā arī neatrada, lai gan man gribējās te redzēt, piemēram, “Kur tu esi” no “Leģendas par Zaļo jumpravu”, kas nemaz nav ierakstīta. Beigu saraksts tapa, konsultējoties ar producentu Gintu Stankeviču.”

Pašai Inesei mīļākā no šī albuma esot “Evijas dziesma” no filmas “Vajadzīga soliste” - apskatnieks šim vērtējumam varētu piekrist. Lielākais pluss, ka albums nepiedāvā latvju mūzikā ierastās pazīstamu dziesmu kaverversijas jeb pārlikumus, bet rūpīgi, pārdomāti un novatoriski aranžētas dziesmas, pie kuru oriģināla atpazīšanas dažos gadījumos nākas pamatīgi piedomāt (piemēram, pie daudz lēnīgākā “dundurdundura”, krietni optimistiskākās “Pēdējās lapas” versijas vai īpatnējās “Muļķes sirds”) - tāds arī esot bijis mērķis.

Sociālais eksperiments, oriģināldziesma un veltījums savai pilsētai

Jānis Pastars

Albums tapis divu gadu garumā un vainagojies arī ar videoklipu dziesmai “Es dzīvoju tepat starp jums”, kas veidots arī kā sociālais eksperiments, uzrunājot garāmgājējus piedalīties tajā ar deju (“Uzmācāmies cilvēkiem ar lūgumu dejot,” smejas Inese) un vienlaicīgi “atainojot mākslinieka atšķirtību no sabiedrības un cerību satikt savu cilvēku”. Videoklips sanācis veiksmīgs, un, cik noprotams, arī sociālais eksperiments beidzies labi, ja jau neviens uzmācīgo lūgumu izteicējs nav piekauts…

Īpašs stāsts ir par albuma vienīgo oriģināldziesmu - producenta Ginta Stankeviča komponēto “Manu sirdi silda” ar pašas Ineses vārdiem. Inese meistarklasēs esot tik ļoti iedvesmojusies no kādas Shipsea dziesmas, ka aizgājusi mājās un uzrakstījusi dvēselisku dzejoli. Pēc tam studijā to parādījusi Gintam un apvaicājusies, vai viņš tam nevarētu uzrakstīt melodiju. “Un viņš uzrakstīja!” sajūsminās Inese. Protams, ka viņš uzrakstīja, Gints Stankevičs spēj visu…

Un vēl kāds īpašais stāsts - noslēdzošā albumā ir “Zied ievas Siguldā”, kas gan ierakstīta krietni iepriekš. “Tā kā pati esmu no Siguldas, tad man šī dziesma ir īpaši tuva,” stāsta Inese. “Esmu to izpildījusi Siguldas pilsētas svētkos un citos pilsētas pasākumos, līdz ar to tā ir kā veltījums manai pilsētai.”

Pie mikrofona franču, spāņu un angļu valodas skolotāja

Mazliet biogrāfisku datu. Inese Ērmane savu darbību sākusi kā franču šansonu dziedātāja. Viņa ir dziedājusi arī Rīgas Sarkanajā korī un Rīgas Zelta korī, bet 2016. gadā sadarbībā ar komponistu un producentu Jāni Ķirsi nāca klajā Ineses debijas albums “Nāc blakus man”, kas, cita starpā, atzīmējās arī ar romantisko duetu kopā ar Normundu Rutuli dziesmā “Pusnakts stundā” - ne velti Normunds bija ieradies arī kolēģes otrā albuma prezentācijas pasākumā, kā arī vēl vienu duetu “Laime” - kopā ar Andri Ērgli. Stilistiski - tā saucamais “easy listening”.“Inesei ir ļoti patīkams balss tembrs,” pirms astoņiem gadiem saistībā ar šo albumu rakstīja apskatnieks. Šajā jomā nekas nav mainījies, tāds tas joprojām ir.

Jānis Pastars

Ikdienā Inese Ērmane Siguldas Valsts ģimnāzijā māca franču, spāņu un angļu valodu, kā arī vada nodarbības mūzikas studijā. “Ja pat pirms tam bijušas deviņas stundas no vietas valodu mācībās, mūzikas nodarbības man ir kā atslodze - tās mani uzlādē un dod enerģiju,” atzīst Inese. Šīs valodas iemaņas viņa apvieno arī muzikālajā karjerā, regulāri koncertējot un izpildot gan zināmas franču, angļu, spāņu un latviešu melodijas, gan arī savas oriģināldziesmas. Kā solo māksliniece Inese uzstājas programmā “No Paula līdz Piafai”, bet jaunākā programma ir ”Vīns. Vārdi. Mīlestība…” kopā ar Havjēru Fernandesu. Šis radošais tandēms šobrīd ir uz viļņa, pateicoties jau minētajai uzvarai LTV raidījuma “Latvijas Sirdsdziesma” astotās sezonas finālā ar dziesmu “Viņi dejoja vienu vasaru” - Imanta Kalniņa kompozīciju ar Māra Čaklā vārdiem. Jāatgādina, ka šī dziesma bija sacerēta 1967. gada Rolanda Kalniņa filmai “Elpojiet dziļi”, bet slavu ieguva grupas “Menuets” izpildījumā.

No šlāgerdziedātājas zīmoga vismaz pagaidām neizvairīties

Pēc uzvaras “Latvijas Sirdsdziesmā” Inesei droši vien uz mūžiem tiks pielipināta šlāgerdziedātājas birka. “Es to nevaru ietekmēt,” rokas noplāta dziedātāja. “Es turpinu un turpināšu dziedāt savu repertuāru, kas ir visai attāls no šlāgera. Varu tikai ar savu daiļradi rādīt un pierādīt, cik mans repertuārs var būt dažāds. Starp citu, arī “Sirdsdziesmā” vairs sen neskan tikai šlāgeri.”

Jānis Pastars

Protams, arī no jaunā albuma dziesmām populārākā ir un droši vien arī būs “Viņi dejoja vienu vasaru”. Pat žēl, ka tā likta ripulī ar pirmo numuru, taču ko darīt - nodeva komercijai. Arī tuvākie koncerti būs kopā ar Havjēru, taču ar krietni plašāku muzikālo piedāvājumu - skanēs arī spāņu, franču, portugāļu un itāļu mūzika. Tuvākā tikšanās iespēja ar dziedātāju jau šo svētdien, 13. oktobrī, Saldus Mūzikas un mākslas skolā, bet vēl pēc nedēļas Apes Tautas namā. Lai gan albuma prezentācijas pasākumā Inesei asistēja vesels “dream team” (Jānis Zvirgzdiņš jeb Džulians - taustiņi, Uldis Beitiņš - ģitāra, Roberts Rasa - basģitāra, Miķelis Vīte - bungas), šajos koncertos Inese būs tikai kopā ar Havjēru plus ģitāristu Aleksandru Kuzminu (var pievienoties arī pianists Edgars Jass, bet uz kādu koncertu arī sitamo instrumentu meistars). Taču minētais “dream team” varētu piepalīdzēt uz albuma prezentācijas koncertiem, tikai… par tiem vēl nav domāts.

Jānis Pastars

Taču ir domāts par kādu citu programmu. Albuma prezentācijas pasākumu vadīja kāds talantīgs jauneklis - tikai 17 gadus vecais Ineses dēls Roberts Peičs, kurš gan uzdziedāja kopā ar mammu, gan solo (Eltona Džona dziesmu “I’m Still Standing”). O, jā, jauneklis esot varen talantīgs: dzied korī “Kamēr…”, mācījies un mācās “mediņos” utt., u.t.jpr. - lepnā mamma nobēra tādu atvases īso karjeras aprakstu, ka apskatnieks pat nepaguva visu pierakstīt… Jebkurā gadījumā - Inesei ar dēlu topot programma Ģimeņu dienai, tātad arī no šīs puses sekos jaunumi. Atliek vien gaidīt.

Pasākumi

Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) aģenti Anatolijs Čepiga un Aleksandrs Miškins, zināmi arī ar segvārdiem Boširovs un Petrovs, kuri patlaban uzturas Maskavā, nodarbojas ar cilvēku vervēšanu un viņu apmācīšanu diversiju organizēšanai Eiropā – telekanālā "Doždj" paziņojis bulgāru žurnālists – izmeklētājs Hristo Grozevs. Saskaņā ar Grozeva teikto, Anatolijs Čepiga dzīvo Maskavā, Mičurina prospektā, netālu no VDK augstskolas, un nodarbojas ar spiegu apmācību gan profesionāļu, gan neprofesionāļu līmenī.

Svarīgākais