Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienesta redzeslokā pēdējā laikā ir nonākuši gadījumi, kad cilvēki mēģina iedzīvoties uz citu cilvēku labsirdības rēķina, - aicinot ziedot naudu, kaut gan patiesībā pašus nelaime nav piemeklējusi.
Kā intervijā aģentūrai LETA pastāstīja dienesta vadītājs Viesturs Burkāns, ir atklāti gadījumi, kad persona aicinājusi ziedot naudu, stāstot, ka saslimusi ar kādu smagu slimību, nav naudas pārtikai vai ir piemeklējušas kādas citas likstas, taču tas neatbilst patiesībai.
"Mēs faktiski redzam, ka konkrētajam cilvēkam, kurš ir ziedojumu saņēmējs, dzīves situācija nav tāda, kādu viņš ir par sevi aprakstījis internetā vai kur citur. Piemēram, viņš ir apgalvojis, ka ir bijusi smaga operācija, ir miruši vecāki. Mēs zinām, ka vecāki ir dzīvi un ziedojumu saņēmējs ir labi ģērbts - baltā kreklā," stāsta Burkāns.
Viņš gan konkrētus gadījumus pagaidām atklāt nedrīkst, kamēr šīs personas nav sauktas pie atbildības.
Kā norāda Burkāns, viņu sarūgtina, ka tādā veidā tiek apmānīti cilvēki, kuri aiz līdzjūtības ziedo nelaimē nonākušajiem un nereti ziedo pat ilgi krāto naudiņu, kas bijusi domāta citām vajadzībām.
"Man varbūt tas sarūgtinājums nav tik liels, ja tiek ziedots viens santīms vai viens lats, bet ir cilvēki, kas ziedo 100 latus, 500 latus, un tie ir veci cilvēki. Viņi ir līdzjūtīgi, varbūt viņi savu pēdējo naudiņu atdod citam cilvēkam, lai palīdzētu, bet faktiski viņiem šī nauda tiek izkrāpta," teic dienesta vadītājs.
Viņš uzskata, ka tad, kad izmeklēšanas iestādes atklās šo cilvēku vārdus, viņi ir jāliek pie "lielā kauna staba".
"Negribētu, lai cilvēki zaudētu labo ticību un domātu, ka nevienam nedrīkst vairs ziedot. Runa ir tikai par dažiem atsevišķiem gadījumiem, kaut gan izkrāptās summas sniedzas pat līdz desmitiem tūkstošus latu," norāda Burkāns.
Organizācijas "Ziedot.lv" komunikācijas vadītāja Ilze Ošāne aģentūrai LETA skaidroja, ka, ja lūgums ziedot nelaimē nonākušajiem ir izteikts caur uzticamu labdarības organizāciju, tad sabiedrība var justies droši, ka mērķis, kam ziedojumi tiek vākti, ir patiess un nepieciešams. Bet, ja lūdz ziedot naudu, pārskaitot to uz personas privātkontu, aizdomīgiem labdarības tālruņiem, tad, pirms ziedot, būtu vēlams noskaidrot, kas ir ziedojumu vācējs un vai mērķis ir patiess.
"Ziedot.lv neiesaka sabiedrībai ziedot uz privātpersonu vai privātiem kontiem, jo tos nevar kontrolēt. Labdarības organizācijas kontrolē VID, turklāt ziedotājiem ir tiesības atprasīt ziedojumu, ja tas nav izmantots mērķim," sacīja Ošāne.
Viņa arī uzsver, ka pie katra projekta ir sadaļa "Atskaite", kas apliecina ziedojumu izlietojumu mērķim, kam vākti ziedojumi.
Jautāta, vai labdarības organizācija ir saskārusies ar kādiem krāpšanas gadījumiem, viņa pastāstīja, ka organizācija katru dienu saņem iesniegumus ar lūgumiem palīdzēt dažādās nelaimēs. "Izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, mēs esam saskārušies, ka kādiem no šiem palīdzības lūdzējiem ir jāatsaka ziedojumu piesaiste caur "Ziedot.lv". Iemesli mēdz būt visdažādākie, bet katrā ziņā "Ziedot.lv" deviņu darbības gadu laikā ir, mūsuprāt, izstrādājis drošu sistēmu, lai izvairītos no ziedojumu piesaistes viltus jeb krāpnieciskiem mērķiem," noteic Ošāne.
Visu interviju ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienesta vadītāju Viesturu Burkānu lasiet aģentūras LETA mājaslapas sadaļā "Intervijas".