Daļa iedzīvotāju pret nulles deklarāciju iesniegšanu izturējusies diezgan bezatbildīgi, laikrakstam "Dienas Bizness" atzinis Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.
Kā ziņots, Latvijā ir noslēdzies iedzīvotāju mantiskā stāvokļa deklarēšanas process jeb tā dēvētā nulles deklarāciju iesniegšana.
"Vērtējot šo procesu, jāteic, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) nenoliedzami ir lielāks ieguvējs nekā sabiedrība. Katrā ziņā šā dienesta rīcībā tagad būs ievērojami vairāk informācijas par iedzīvotāju materiālo stāvokli nekā līdz šim," uzsver Dābols.
Viņš pauž cerību, ka VID spēs pietiekami īsā laikā apstrādāt visu to informācijas apjomu, ko tas dažu mēnešu laikā ir ieguvis, saņemot daudzus tūkstošus deklarāciju no iedzīvotājiem.
Uzsākot deklarēšanās procesu, netika izskaustas noteiktas pretrunas, neskaidrības utt. Piemēram, tā arī nekļuva skaidrs, kāda īpašuma vērtība deklarācijā ir jānorāda - tāda, kāda tā bija iegādes brīdī, vai arī atbilstoši pašreizējā brīža iegādes vērtībai. Interpretācijas šajā jomā atšķīrās pat pašiem VID darbiniekiem, norāda nodokļu konsultants, piebilstot, ka perspektīvā tas var radīt problēmas deklarācijas iesniegušajiem iedzīvotājiem.
Nevar arī izslēgt iespēju, ka līdz pat Satversmes tiesai var nonākt jautājums par valsts prasību iedzīvotājiem visus savus uzkrājumus uz noteiktu laiku ieskaitīt bankas kontā. Daļa cilvēku to varētu nevēlēties, un skaidras naudas turēšana mājās nav nekas pretlikumīgs.
"Diemžēl arī jāatzīst, ka noteikta daļa iedzīvotāju pret šo deklarāciju iesniegšanas procesu ir izturējusies diezgan bezatbildīgi. VID informācija par to, kuriem iedzīvotājiem un kādā veidā ir jāsniedz deklarācijas, ir bijusi visnotaļ izsmeļoša. Pozitīvi ir arī tas, ka deklarācijas varēja iesniegt burtiski jebkādā formā un jebkurā VID filiālē. Tajā pašā laikā daļa iedzīvotāju šo procesu atlika uz pēdējo brīdi, turklāt vēloties, lai to veiktu nodokļu konsultanti," akcentē eksperts.
Viņš prognozē, ka ar laiku cilvēki pieradīs pie fakta, ka noteiktā laikā ir jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācijas, un tādējādi nākotnē šāda veida problēmu būs arvien mazāk.
"Nav izslēgts, kā mūsu bērni jau to uztvers ka neatņemamu un saprotamu pilsoniskās sabiedrības sastāvdaļu, ar ko ir jārēķinās," uzsver Dābols.
Kā ziņots, 2011.gada 15.decembrī stājās spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, kas paredz, ka mantiskā stāvokļa deklarācija noteiktām iedzīvotāju kategorijām jāiesniedz VID no 1.marta līdz 1.jūnijam. Tajā jānorāda ziņas par personas mantisko stāvokli 2011.gada 31.decembra plkst.24.
Iepriekš VID prognozēja, ka sākumdeklarēšana skars plašu iedzīvotāju loku, piemēram, cilvēkus, kuru uzkrājumi un parādi ir lielāki par 10 000 latu. Sākotnēji tika lēsts, ka provizoriskais cilvēku skaits, kurus varētu skart sākumdeklarēšanās, ir ap 70 000, taču jau maija beigās bija saņemtas vairāk nekā 80 000 deklarāciju.
Sākumdeklarācija jāiesniedz, ja persona Latvijā ir iegādājusies nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu un uz kuru nav nostiprinātas īpašumtiesības, kā arī īpašumu ārvalstīs. Tāpat jādeklarē skaidras naudas uzkrājumi, iegādātās kapitāla daļas Latvijā un ārzemēs, parāda vērtspapīri, aizdevumi, parādsaistības un citi īpašumi, kuru vērtība pārsniedz 10 000 latu.
Nav jādeklarē tie īpašumi, kas jau ir reģistrēti valsts reģistros.
Iesniedzot mantiskā stāvokļa deklarāciju, personas var brīvprātīgi deklarēt laikā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim iepriekš nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus. Šiem ienākumiem tiek piemērota samazinātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā.