Valdība līdz šim nav pildījusi nevienu no solījumiem sabiedriskā transporta pārvadātājiem, tajā skaitā – nav samaksāti pērnā gada zaudējumi 1,8 miljonu latu apmērā. Ja līdz mēneša beigām nekas nemainīsies, šīs nozares pārstāvji brīdina sarīkot ne tikai dienu bez sabiedriskā transporta, bet vēl nopietnākas akcijas.
«Šobrīd Satiksmes ministrija (SM) no mums solītā ir izpildījusi tikai vienu punktu: izstrādājusi noteikumus par zaudējumu kompensāciju, bet finansiālā puse joprojām ir atstāta atmatā – ne par pērno gadu, ne šā gada pirmo kvartālu kompensācijas neesam saņēmuši,» norāda Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas valdes loceklis un SIA Aips vadītājs Uldis Kolužs. Viņš uzsver, ka SM izstrādātie noteikumi ir solis atpakaļ pasažieru pārvadājumu pakalpojuma pieejamībai un kvalitātei. Valdība diemžēl neesot ņēmusi vērā ne nozares asociāciju, ne Latvijas Pašvaldību savienības viedokli un apstiprinājusi savu modeli.
Tas paredz, ka viena kilometra pašizmaksa tiks koriģēta ar koeficientiem, kas raksturo maršruta tīklu un pārvadātāja īpatnības. Pirmajā gadā netiks segtas summas, kas par 5% pārsniegs vidējās viena kilometra izmaksas, bet vēlākos gados – 3%. SM šādu soli pamato ar to, ka līdz šim 1 km pašizmaksai bijušas plašas robežas – 0,47 līdz 0,87 Ls/km. Ierobežojumi motivēšot tos pārvadātājus, kuru izmaksas krietni pārsniedz vidējo, strādāt efektīvāk. Gan U. Kolužs, gan Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas direktors Ivo Ošenieks domā, ka strīdīgs ir uzstādījums: jo zemāka pašizmaksa, jo labāk. «Netiek izvērtēts, kāpēc ir šīs ļoti zemās pašizmaksas un kā tās iespaidos sabiedriskā transporta attīstību nākotnē,» satraukumu pauž I. Ošenieks, piebilstot, ka pārvadātājiem netaisni tiek pārmests tas, ka ir pārāk daudz tērējuši. Tā vis neesot (pat neprognozētais degvielas cenu kāpums veido 20% no valsts pērn neapmaksātā rēķina), jo daudz kas atkarīgs no pasūtītāja noteikumiem: tarifa, apjoma, kvalitātes prasībām. Jau tā Latvijas pārvadātāji braucot par pašizmaksu 0,7 Ls/km, kamēr Eiropā – par 2,2 Ls/km. U. Kolužu satrauc arī tas, ka Zemgales plānošanas reģions, pie kura pieder viņa uzņēmums, ieskaitīts eksperimentālo trusīšu lomā – nosakot viņiem vēl mazākas dotācijas nekā citos reģionos. Tas novedis arī viņa uzņēmumu tuvu bankrota robežai. Neesot pat informācijas, kad beidzot ledus sakustēsies, taču viņu neizbrīnīšot, ja valdība mēģinās visu glābt ar neliela plākstera palīdzību, kas galu galā neko neatrisinās.
SM gan uzskata, ka spērusi reālus soļus, lai sabalansētu pārvadātāju izmaksas un valsts budžeta līdzekļus, piemēram, pārskatot tarifu sistēmu reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos. Ministrija gan neizpauž, kad varētu tikt nolīdzināti galvenie klupšanas akmeņi starp abām pusēm. Patlaban tiek gatavots ziņojums par dotāciju palielināšanu šogad, bet nākamā gada budžetā tiek solīts saglabāt finansējumu 11 miljonu latu apmērā zaudējumu segšanai, kas skar maksas atvieglojumus atsevišķām pasažieru kategorijām, un palielināt dotāciju par 5 miljoniem.