Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 23. jūnijā. Ukraina jau vairāk kā gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
20.01. Krievijas okupācijas iestādes piektdien atzinušas, ka Ukrainas armijas sašautais tilts pār Sivašu, kas savieno Hersonas apgabalu ar Krimas pussalu pie Čongaras, ir stipri cietis un šobrīd nav izmantojams.
Kolaboracionists Vladimirs Saļdo, ko iebrucēji iecēluši par okupācijas iestāžu vadītāju Hersonas apgabalā, pavēstījis, ka tuvāko 20 dienu laikā tilts satiksmei būs slēgts.
Tilts cietis stiprāk, nekā sākotnēji domājām, atzinis Saļdo, kurš iepriekš izteicies, ka tilta apšaudei ukraiņi izmantojuši Lielbritānijas piegādātās raķetes "Storm Shadow".
18.36. Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos un dienvidos pēc Ukrainas armijas pretuzbrukuma atkāpjas, piektdien paziņojis krievu algotņu bandas "Vagner" vadonis Jevgeņijs Prigožins.
"Šobrīd kaujas laukā (..) Krievijas armija Zaporožjes un Hersonas frontē atkāpjas. Ukrainas bruņotie spēki atspiež Krievijas armiju," sociālās saziņas vietnēs pavēstījis Prigožins.
"Mēs mazgājamies asinīs. Neviens nedos rezerves. Tas, ko viņi mums stāsta, ir vislielākā krāpšana," piebildis Prigožins.
17.15. Šomēnes 86% ukraiņu ir atzinuši, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis efektīvi pilda bruņoto spēku virspavēlnieka pienākumus, bet pirms kara viņu atbalsts bija ievērojami mazāks, liecina Kijivas starptautiskā socioloģijas institūta veikta aptauja.
2021.gada novembrī un 2022.gada janvārī institūts veica aptauju par to, vai prezidents Zelenskis ir spējīgs efektīvi darboties kā virspavēlnieks un organizēt valsts aizsardzību. Toreiz prezidenta darbības šajā jomā atbalstīja attiecīgi 36% un 31% respondentu. Tagad, pēc vairāk nekā gadu ilgas karadarbības, sabiedrības viedoklis ir mainījies un Zelenski atbalsta 86% ukraiņu.
16.13. Piektdien stājušās spēkā jaunās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju, kuru mērķis ir sodīt Maskavu par iebrukumu Ukrainā un mazināt tās kaujasspējas.
Šī ir jau 11. ES sankciju kārta, un šoreiz tā lielā mērā paredz pasākumus, kuru mērķis ir novērst iepriekš noteikto sankciju apiešanu, taču "melnajā sarakstā" nonācis mazāks skaits Ķīnas uzņēmumu, nekā sākotnēji plānots.
Jaunā sankciju pakete paredz iespēju ierobežot atsevišķu preču eksportu uz valstīm, caur kurām preces, kuru eksports uz Krieviju jau iepriekš aizliegts, tomēr tiek nogādātas Krievijā, apejot tiešos eksporta ierobežojumus, teikts Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā presei.
87 uzņēmumiem tagad piemēroti stingrāki eksporta ierobežojumi, kas attiecas uz progresīvo tehnoloģiju precēm un precēm, kuras var izmantot gan militāriem, gan civiliem mērķiem.
14.37. ASV Senātā ir iesniegts rezolūcijas projekts, kas paredz uzskatīt iespējamu Krievijas kodolieroču lietošanu Ukrainā par uzbrukumu NATO, ziņoja radiostacija "Amerikas Balss".
Šo rezolūcijas projektu Senātā reģistrēja demokrātu senators Ričards Blūmentāls un republikāņu senators Lindsijs Greiems.
"Mēs uzskatām, ka Ukrainā lietoti kodolieroči īstenos radiācijas izplatīšanos uz lielām teritorijām Eiropā, kur atrodas NATO dalībvalstis," Greiems paziņoja preses konferencē ASV Kongresā.
Viņš citēja ASV prezidenta Džo Baidena teikto, ka Krievijas kodolieroču lietošanas draudi ir reāli.
"Šī nav kaut kāda bezatbildīga vai paniska rezolūcija; tā ir pamatota ar faktiem un zinātni un ir paredzēta, lai nosūtītu Vladimiram Putinam un viņa karavīriem vēstījumu, ka viņi tiks iznīcināti, noslaucīti, ja viņi lietos taktiskos kodolieročus vai ja viņi iznīcinās AES tādā veidā, ka tas apdraudēs tuvākās NATO valstis. [NATO hartas] 5.pants [par kolektīvo aizsardzību] (..) aizsargā ne tikai pret konkrētām robežu šķērsošanām, ko veiktu karavīri; kaitējums, kas nodarīts mūsu sabiedrotajiem NATO, ietver mūsu saistības, kad ir runa par naidīgu spēku," piebilda Greiems.
13.03. ANO ziņojumā, kurā apsūdz Krieviju, ka tā 2022.gadā savā agresijas karā pret Ukrainu nogalinājusi 136 bērnus, teikts, ka bērni lielākoties nogalināti gaisa triecienos. Krievijas spēki veic šādus uzbrukumus Ukrainas pilsētām un ciemiem.
ANO dokumentēja 92 gadījumus, kuros bērni pērn tikuši izmantoti par dzīvo vairogu. Saskaņā ar šo ziņojumu par visiem gadījumiem, izņemot vienu, bija atbildīgi Krievijas spēki.
11.20. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 223 330 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 680 iebrucēji.
10.03. Krievi naktī uz piektdienu uz Ukrainu izšāvuši 13 spārnotās raķetes, taču ukraiņu zenītartilēristi tās visas notriekuši, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
Raķetes H-101 un H-555 ap pusnakti tika izšautas no Kaspijas jūras reģionā esošajiem stratēģiskajiem bumbvedējiem "Tu-95ms", un to mērķis bija kara lidlauks Hmeļnickas apgabalā.
Iznīcināts arī krievu izlūkošanas bezpilota lidaparāts.
Tikmēr Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņo, ka piektdienas rītā Doneckas apgabalā notriekts krievu uzbrukuma helikopters "Ka-52".
09.06. ANO apsūdz Krieviju, ka tā 2022.gadā savā agresijas karā pret Ukrainu nogalinājusi 136 bērnus, teikts ANO iekšējā ziņojumā, ar kuru Ņujorkā iepazinās Vācijas ziņu aģentūra DPA.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs paziņoja, ka ir "sašutis" par šīm slepkavībām.
ANO iekļāva Krievijas armiju to organizāciju sarakstā, kas izdara nopietnus likumpārkāpumus pret bērniem bruņotos konfliktos.
Saskaņā ar ANO sarakstu pagājušajā gadā Ukrainā nogalināti 477 bērni, no kuriem 136 nogalinājuši Krievijas spēki un to sabiedrotie, bet Ukrainas bruņotie spēki nogalinājuši 80 bērnus. 261 bērna nāvē nevarēja droši vainot nevienu no abām karojošajām pusēm.
00.10. Krievija piešķīrusi 80 miljonus rubļu kādai valdības aģentūrai, lai tā piesaistītu Kremlim lojālus ārvalstu žurnālistus, ziņo pravda.com.ua.